Grāmata par pieklājību un smalkiem dzīves ieradumiem, sastādīta pēc Rietrum-Eiropas parašām dejas skolotāja M.Kauliņa redakcijā: «Mājas tēva istabu iekārto ar tīkamu vienkāršību, bez liekām, sievišķīgām greznuma lietiņām. Izvēlies tumšu koku, zofāju un krēslus ar ādu vai tūku pārvilktus, smagus galdus, lielus grāmatu plauktus, tumšas grīdsegas un priekškarus, uz kuriem tabakas dūmi neatstāj redzamas pēdas. Pie ērta, plata rakstāmgalda, ar daudz atvilktnēm, paklāj mīkstu ādu., darba lampu aizsedz ar gaismas aizsargu. Noliec kādu ērtu sēdekli, vai kušeti. Pie sienām novieto atmiņas no studiju laikiem.

Vispār šai istabā , skatoties pēc viņas īpašnieka rakstura, jānovieto vai nu vairāk grāmatu un mākslas priekšmetu, vai medību un sporta piederumu un ieroču.

Kā dāma, tu savā guļamistabā neviena sveša nevari vest, izņemot ārstu, ja tu esi slima. Tādā gadījumā tev še atļauts pieņemt arī savus draugus un pazīstamus, kuŗi nāk tevi apmeklēt. Tomēr tavai guļamistabai vienmēr jābūt priekšzīmīgi spodrai, lai tev nekādā gadījumā nav jābaidās no svešām acīm. (..)

Ievēro: Ja tu izdod vairāk nekā piekto daļu no saviem ienākumiem par dzīvokli, tad tu izdod par daudz.»

Secinājumi: štrunts par tabakas dūmu pēdām, bet mīksta āda gan jāpaklāj. Baisi salst kājas tieši šai vietā. Un vēl tā piektā daļa nedod miera. Jā.

Un ko lai dara, ja gan mājasmātei, gan mājastēvam ir tikai viena istaba? Istaba, kur nolikt piemiņas no studiju gadiem (??? Pasniedzēju aizrādījumus un 5. klases dienasgrāmatu, vai?), bises, gleznas, paklājus, gultu, galdu, sievišķīgus niekus, vedamos/nevedamos viesus - ārstus, draugus etc etc?