 |
Journal | Friends | Calendar | User Info | Memories |
annuska's Journal
Es vēl varu pasūdzēties par mūziku, ko dēls klausās. Maikls Džeksons kopš nāves ir kļuvis ļoti populārs jaunākā skolas vecuma bērnu vidū. Tad nu mājās, tik cik mēs atļaujam klausīties uz tumbām, skan vai nu Džeksons, vai Lady Gaga, kas tagad patīk visiem bērniem, vai arī Prāta vētra, kas patīk tikai dažiem, Marģeram tai skaitā. Man nav principiālu iebildumu ne pret vienu no viņiem, nu bet nedēļām ilgi tas pats!!! Man vajadzētu noīrēt sev istabu un teikt, ka eju uz darbu!
Kad es gāju ceturtajā, un arī trešajā un otrajā klasē, nu varbūt vienīgi pirmajā ne, es vecākus ar savām mācībām praktiski neapgrūtināju. Visu izdarīju pati un biju teicamniece. Bet mans dēls tā nevar. Nerunājot par angļu valodu, kur viņam ir sūdīga skolotāja un mana palīdzība tiešām vajadzīga, arī pārējo mājasdarbu pildīšanā viņš gribētu maksimāli iesaistīt visus klātesošos. Ja esmu mājās, ļoti grūti izvairīties un darīt savas lietas. Savukārt, kad tiešām palīdzu, tad man viņu gribas piekaut jau pēc pirmajām 5 minūtēm. Neprasme loģiski (vismaz manuprāt loģiski) domāt savienojumā ar nepacietību un nepieklājību. Taču tas ir mans mīļais, jūtīgais, sirsnīgais un talantīgais dēls.
Marija ir beidzot dabūjusi Narvesena sunīti, šicū, tieši to, ko gribēja, un ir ļoti priecīga. Viņas skolā visi bērni ir kā apsēsti ar tiem sunīšiem. Lielas meitenes, Marijas klases audzinātājas bijušās skolnieces, nes skolotājai rādīt savus sunīšus. Sunīši tiek salīdzināti un visādi mīļoti, stundās turēti zem galdiem un starpbrīžos lidināti pāri gaitenim kā bumbas. Un pat pieauguši jaunieši autobusā šodien rādīja uz Marijas sunīti.
Man tīri labi patīk visādas zupas, kurās liek kauliņus, bet ko lai pēc tam iesāk ar to cīpslaino liellopa gaļu, kuru izmest žēl, sakošļāt gan var, tikai prieka nekāda, bet kaķis izvemj? Laikam pāriešu uz biotēkas sausajiem buljoniem, jo tie ar E621 man liekas indīgi:)
Bijām Grīziņkalnā slidināties. Šausmīgi smuka diena. Es jau katru ziemu rakstu, kā man patīk šitāds laiks, ja ir - sniegs un sals un saule. Vienu brīdi atkritu uz muguras un redzu koku zarus no apakšas un debesis, kolosāls dziļums, augstāk pāri pārslīd kaija, uz īsu mirkli ieduras nu tāāāda laimes sajūta, pēdējo reizi tādu dabūju 2005. gadā līdzīgā situācijā, acīmredzot kaut kāds nosacījuma reflekss, sniegāguļamā debesīsskatāmā laime.
Atpakaļceļā tomēr diemžēl sakašķējāmies ar dēlu. Tagad vedīšu meitu uz kino, uz to stulbo princesi un vardi, ko mierīgi var nokačāt, bet viņai pienākas kino ar mammu.
Es te tagad dzeru vīnu un ēdu grauzdētu maizīti ar sevi sevi sevi. Mārtiņš nebūs desmit dienas. Kalvis, lai Dievs viņu svētī, savāca Marģeru ciemos uz visu pēcpusdienu un vakaru, un atveda labā garastāvoklī, un abi bērni laikus aizgāja gulēt un nebija kašķu un tad es viena viena viena, alleluja.
Laimīgu jauno gadu! Es šodien biju Bulduros. Paklausīju Irbes padomam bezdarbniekos reģistrēties Jūrmalā. Pa stundu tiku cauri. Man ļoti patīk Jūrmala šitādā dziļā ziemā, klusa un savāda. Aizgāju arī uz jūru. Jūra nav aizsalusi, tikai vižņi pa virsu. Un no rietumiem tāda maiga sārta gaisma. Pašu sauli neredzēja, horizontu arī gandrīz ne, tikai vēsi baltais tālums uz augšu vairāk tāds pelēksārts. Kāri un dziļi elpoju gaisu un domāju, kā tas apsildās deguna spalviņās, tomēr jutu plaušās aukstu. Biju priecīga. Es, protams, esmu nogurusi no alkohola un skolēnu brīvdienām, bet vienalga priecīga par svētkiem un visiem, ko satiku, un vispār priecīga. Vilcienā un rindā lasīju pārmaiņus samta Brodski un Negodu.
Tētis man nopirka siltās zeķubikses.
Trešo nedēļu mājās. Neko īpašu nedaru. Veltīju laiku bērniem, viņu mācībām, ēdienam, mazliet arī sev, vīram, draugiem un alkoholam. Līdz janvārim atļāvu sev neiespringt ne uz ko.
Esmu nenormāli laimīga.
Es šodien biju skatīties Godāru kino Rīga, pirms tam Freibergs uzspēlēti smieklīgi stāstīja. Sapratu, ka tur, iespējams, pēdējo reizi kaut kas tāds notiek, bet cerams ka ne, ka varbūt būs kaut kā savādāk.
Es vispār tagad beidzot palaikam aizvedu sevi uz pieaugušo filmām, kā jau solīju sev šīgada sākumā. Vēl tikai jāpieradinās tās nokačāt. Lai arī kopš Kivirekha Rijkura man tas vairāk saistās ar zagšanu. Vai šeit ir tādi, kas nezog filmas internetā? Ja ir, vai jūs viņas kaut kā pērkat kaut kādos maksas saitos? Cik tas maksā?