Pavisam nesen sapratu, ka esmu pazaudējusi savu labāko draugu un dvēseles radinieku.

Dīvaina sajūta apzināties, ka tie divi dvēseles radinieki, kas radīja neizmērojami skaistas sajūtas, ir pazuduši - viens dabiski pazuda tad, kad man uzradās attiecības, jo man bija smagi komunicēt tik dvēseliski tuvu ar vīriešu kārtas pārstāvi, kas nav mans vīrietis, otrs pazuda arī pavisam dabiski, laikam ejot un interesēm mainoties.

Labi, ka man ir ļoti tuvi draugi, kas nu kļuvuši kā otra ģimene. Bet, ja es gribētu ar viņiem dalīt kādu īpašu, dvēselisku sajūtu, ar cik no viņiem tas notiktu dabiski? Hm.