Ne gluži par visiem, bet par daudziem. Un tikai ļoti, ļoti retais gadījums ir tāds, kurā domāju kā būtu gultā ar mani- saskanētu vai nē, vai gribētos vispār utt. Drīzāk kāds vispār tas cilvēks varētu būt šadā no saskarsmes ar mani tik ļoti atšķirīgā situācijā- piemēram kāds mans pasniedzējs varētu būt gulta ar savu sievu. Un tas arī nav īsti apzināti, bet momentā varētu par katru pazīstamu cilvēku pateikt, vai vispār viņš šķiet seksuāli pievilcīgs/a. Tas laikam ir tikai dabiski novērtēt apkārtējos kā seksuālus partnerus.

Tā labi padomājot, man arī tas tā īsti nerausta vai citi domā par šīm lietām un vai domā tā par mani. Domas jau ir bieži kaut kas nekontrolējams, piemēram es nemaz patiesi nevēlos nogalināt tās personas, par kurām kādreiz redzu prātā kā viņas žņaudzu. Ja mēs varētu lasīt viens otra domas, gan jau visi liktos psihopāti un seksuāli maniaki.

Doma par to, kādas varētu būt pasniedzējas gultā ir klasika. Ir interesanti iztēloties cilvēkus tādā situācijā, kas iet galīgi ārā no konteksta, kurā viņi atrodas tajā brīdi.

Jā, arī kaut kas tāds, dažkārt - vai tādu kāds grib??? Viņam ir sieva??? Hmm, diez kā tas ir? :D
Un jā, novērtēšana, vai tas cilvēks vispār "der" kaut kādā instinktu līmenī notiek visu laiku, nu, varbūt ir, kam nē, bet es domāju, ka mēs ar muguras smadzenēm visu laiku čekojam.