Sākumā izsāpot, bet tagad, pēc pusgada, sākot beidzot palēnām arī izbaudīt pēcattiecību vientulību, nonācu pie liela pārsteiguma pati sev - nevajag man. Negribas, neprasās un nevajag. Pārsteigums sev tas ir tāpēc, ka attiecību ietvaros vajadzēja daudz, bieži, ļoti un visādi. Līdz ar to bija radusies ilūzija, ka, esot vienai, "acīs cērtīsies, kā vajag". Aber te tev nu bija - ne man gribas, ne man vajag.. Gribas tieši vairāk izbaudīt kvalitatīvi pavadītu laiku, dzīvojot un izbaudot sarunas, laika pavadīšanu un neko-neko fizisku. Gribas iepazīties ar jauniem cilvēkiem. Gribas "atkal būt ierindā" un atcerēties kaisli, kas dzirkstīja acīs. Gribas, gribas tik daudz, tikai ne fiziskas neķītrības - pietiek ar neķītrām frāzēm un divdomībām, nu pilnīgi kā atkal esot innocentai. ^^,
Murr

Vai arī tu, cilvēk, domā kategorijā - kāds viņš/viņa būtu gultā?
T.i., ir dzirdēts viedoklis, ka lielākā daļa cilvēku par visiem viņiem kaut cik patīkamiem cilvēkiem iedomājas arī gultas/seksa kategorijā. Tā ir?