visādas lietas notiek pēdējā laikā. šodien braucam ar Romanticu uz Stokholmu. jānokārto ziemas sesija līdz janvārim. pēc tam sešus mēnešus jādzīvo āsom dzīve Dānijā. tad atkal plāni pavergot Norvēģijā. jocīgi, bet pēdējā laikā aizvien biežām aizdomājos par Gaupni. laikam tādēļ, ka kaut kā gribas tikt prom. tur tas bija daudz vienkāršāk.

"Smilšuvīrs" bija kaut kas brīnišķīgs. un arī Latvian Blues Band, uz kuru biju pirms kāda laika. un Storm Of Light... nu vismaz ar kultūras pasākumu apmeklējumu man veicas.
P.S. pieteicos kalnu skolā - kādus divus mēnešus gan tikai sanāks apmeklēt, bet tomēr.

vakar nopirku biļeti uz The Storm of Light. ir vēl kāds, ko pazīstu un kurš domā iet? P.S. šovakar astoņos ģetrūdes ielas teātrī ir ēnu kaleidoskopa albuma prezentācija. domāju, ka varbūt aizstaigāšu, ja neatdošu galus, rokoties Platona " Valstī". ir kāds, kurš gribētu arī uz šo pievienoties? par abiem piedāvājumiem zvaniet man, jo man nav interneta. kaut gan, vienalga, gan jau, ka es vēl kaut kad parādīšos.

pēdējās dienas visādas neveiksmes piemeklē. un tieši ar dzīvokli vai to, kas šeit notiek. vai nu šis dzīvoklis ir nejēdzīgs ūķis, vai arī mana sliktā karma izlēma par sevi atgādināt. ↲vēl kas ar neveiksmēm nesaistīts - pēdējā laikā gribas vilkt kleitas (kas ir problēma,jo man ir tikai viena), staigāt uz papēžiem un lokot matus or smth. nevar būt, ka es beidzot kļūstu par 'sievieti'. jā, pat doma par to liek man neticīgi smīnēt. :D nāktos grūti, ņemot vērā to, ka es pārtieku no alus un cigaretēm, piecdesmito reizi skatos 'Family guy' sērijas, esmu ciniska, sarkastiska, mazliet ļauna un lamājos kā tālbraucējs šoferis. pastāv reāla iespēja, ka ir personas, kurām, manī klausoties, sākušas asiņot ausis. un re - šepat arī drāma! indeed.

John Noble šķiet tiešām talantīgs. vismaz pēc Fringe spriežot.

ja jau pat Einfelda kungs nespēj noturēt mani pie samaņas, tad gan jādodas gulēt.
rīt liela diena - nogalināšu sevi mācību procesā.

pirms pusstundas izgāju uz balkona uzsmēķēt un vienkāršivatafaknafig mašīna sētā deg tieši zem logiem dzīvokļiem vienu trepjtelpu tālāk. piezvanīju ugunsdzēsējiem. kamēr šie, šķiet, atnāca kājām, mašīnas stikli bija izsprāguši un riepas pārsprāgušas - ugunskurs diezgan pamatīgs un smirdīgs. pusstundu tur dzēsa.
bail pat palika - tā taču var būt, ka mašīna uzsprāgst pa lielam? nu vismaz vajadzētu būt, ja benzīns iekšā, vai ne? creepy.

šodien biju pie vectēva. katru reizi, kad viņu redzu, nevaru valdīt asaras. kopš pāris mēnešus atpakaļ nomira vecmāmiņa, viņš palicis pavisam viens. un grūti viņam iet. protams - abi bija kopā kopš astoņpadsmit gadu vecuma līdz pat šim brīdim. piecdesmit gadus. pat nevaru sākt apzināties to, kas notiek viņa galvā. un es staigāju pa viņu dārzu - viss nonīcis, atdevis suni un kaķi citiem, ūdens vietā vakaros dzer šnabi un kārto lādītēs omes fotogrāfijas, bet pa dienu - plēš jokus un stāsta par "priekšnieci" ar tādu smaidu, ka viss iekšā savelkas kamolā.