esmu izpildījusi savu pilsoņa pienākumu, tagad tikai jācer, ka paši sevi neiegrūdīsim dirsā.
nekas dzīvītē īsti tā arī nav mainījies. šodien atkal trīs stundas strīdējos ar māti par problēmu, kura jau divus gadus netiek risināta. es saprotu, ja cilvēkam nepatīk konflikti. nu normāli tas taču ir. bet tas nenozīmē, ka jāizliekas - viss ir kārtībā un gan jau problemātiskā situācija atrisināsies pati no sevis.

jūtos kā mazs bērns Ziemassvētku vakarā. nevaru sagaidīt, kad visi aizies gulēt un varēšu sākt lasīt.

dabūju "Meļu dzīres". domāju diennakts laikā tai izurbties cauri un izspiest kādu derīgu tēmu, lai pirmdien varētu uzrakstīt iesniegumu. tad tikai filosofijas konspekts, trīs angļu valodas parādi, dāņu valodas nepārredzamie uzdevumu kalni un mākslas vēstures referāts. trīs dienām pietiekoši darba.

domāju, beigšu būt pieticīga, aizmirsīšu par loloto "Palaidni" un ķeršos klāt "Meļu dzīrēm". cerams, nesajukšu prātā procesā. vēlme apzināt savus inteliģences horizontus ir stiprāka par vēlmi slinki sēdēt uz veciem lauriem.

skatos Fringe un ceru, ka jebkad mūžā spēšu aizmigt. bet interesants nenoliedzami.

kursadarba tēma laikam jāmaina. par postmodernismu Einfelda kunga grāmatās, acīmredzot, neviens īsti vairs negrib dzirdēt. vismaz ne mans topošais darba vadītājs. man vairs nav ne mazākās nojausmas, ko apskatīt. vienīgais, ko zinu droši, ka tas būs literatūrā. cerams. sūds, nu.

vienīgais veids, kā tagad iespējams balsot, ir izvēlēties mazāko šķietamo ļaunumu un cerēt uz labāko. es vispār esmu diezgan apolitisks cilvēks, tādēļ grūti izvēlēties. jau kādu nedēļu nespēju izšķirties starp trim partijām. lai arī man pieņemamākā šķistu Pēdējā partija, apzinos, ka vēlētāji diez vai nobalsotu tik lielā daudzumā, lai viņi gūtu kādus panākumus. tad paliek tikai Vienotība un VL. domāt.

internets tomēr nav pilnīgi nederīgs. atradu arī ko savai acij tīkamu - http://berelis.wordpress.com/