kā rādās, Berlīne atkrīt. bļeģ.

jaunais Pendulum albums "Immersion" ir visnotaļ pieņemams. prieciņi!

tik sen nav sanācis šeit parunāt, beidzot kaut kāda sajūta, ka vajag.
tētis šodien aizbrauca atpakaļ uz Angliju. nebijām viņu satikušas astoņus mēnešus. turpmāk neredzēsimies vēl deviņus. kaut kā jocīgi - viņš nekad nav bijis no maniem mīļākajiem cilvēkiem pasaulē dažādu apsvērumu dēļ, kurus tagad neapspriedīšu, taču šoreiz kaut kā žēl. vai arī žēl viņa. un visvairāk mammas. kas šobrīd patiesībā ir diezgan jokaini, ņemot vērā, ka attiecības ar ģimeni pēdējo pusotru gadu nav bijušas tās labākās, un vienīgais, ko līdz šim esmu jutusi, ir izteikts vēsums pret viņiem. kas kļūst vēl sarežģītāk, jo par to nemitīgi jūtos vainīga, jo nespēju to mainīt.
nu jā, katrā ziņā - novembra sākumā dodos uz Berlīni, kur nedēļu piedalīšos dažādos workshopos saistībā ar publicistiku. nākošpusgad dodos mācīties uz Dāniju, kas, cerams, palīdzēs tā pusgada laikā atrisināt visus manus nebeidzamos iekšējos konfliktus un pretrunas. vasarā atkal uz Norvēģiju. tāds puslīdz plāns šobrīd. vienīgais, kas izraisa uztraukumu, ir tagadne. pretēji tam, ka parasti es uztraucos par nākotni, šoreiz man nav ne mazākās nojausmas, kas notiek un ko es daru. tas nejēgā biedē.
P.S. turklāt esmu slima, vīīī

pirmo reizi mūžā esmu uzlikusi tādu sejas masku, ka nevaru pakustināt sejas muskuļus. tāda sajūta, ka kāds būtu man anestēziju uztaisījis. freaky

dzeru rumu un skatos Lie to Me - ļoti patīkams vakars.
šovakar vispār negaidīti un savādi pārsteigumi, pāris blasts form the past. miegs nenāk, rīt agri jāceļas - gluži kā vecajos laikos.

nāciet kāds ciemos ar cigaretēm - man ir beigušās un esmu pārāk slinka, lai ietu uz veikalu.

man lekciju saraksts vienkārši blows my mind - otrdiena sastāv tikai no dāņu valodām , trešdien ir liela iespēja, ka lekcijas ilgst līdz septiņiem, savukārt piektdien to ir tikai divas. doesn't anybody think about this shit at all?

lēnām sāku justies kā cilvēks.