vēl divdesmit minūtes un dodos. tā jocīgi patiesībā - šeit ir tik nejēgā skaisti un tādā ziņā nemaz negribas braukt prom. prieks, ka darbs beidzies gan. :D
tad tiekamies Latvijā, draudziņi.

ballīte bija vājprātīga - mazliet apdzēros un saimnieka dēls konstanti uzmācās. nākamajā dienā pamodos ar tādām paģirām, kādas man sen nebija bijušas. tas norvēģu šnabis te ir galīgi kaut kāds kreisais. protams, ka tādā stāvoklī arī visiem karstumā nācās lasīt avenes septiņas stundas. sick sick sick
rītdien, pašā vakarā sākas došanās mājup. at last, jo, lai arī darbs ir normāls, esmu sapratusi, ka latvieši šeit (ar pāris fantastiskiem izņēmumiem) ir pilnīgi infantili, neaptēsti un skumji cilvēciņi. es nekādā ziņā neapgalvoju, ka būtu sazin kāds ģēnijs vai ka mana persona būtu dāvana visai pasaulei, taču, uzturoties šajā kompānijā, es, goda vārds, jūtu, kā izgludinās manas smadzeņu krokas.
katrā ziņā, deviņos vakarā braucu uz Sogndāli, no kurienes arī pusviendpadsmitos dodos uz Oslo. tad uz lidostu un tad jau pusdivos esmu Rīgā, no kurienes, kā izskatās, neviens nevēlas mani aizvest uz Kandavu. vēl kas - kāpēc dzirdu šausmu stāstus par karstumu Latvijā? es tā neesmu ar mieru!
P.S. varbūt kāds no labajiem ļautiņiem šeit, kurš, iespējams, brauc uz/gar/caur Kandavu, būtu ar mieru paķert līdzi mani un vēl trīsdesmit kilogramus mantu? :D
P.P.S. pāķēni mierīgi uz vakarpusi drīkst iegriezties pie manis (tas ir astoņpadsmitais datums) un atnest ēst. ^^

btw, cik prātā sajātam cilvēkam ir jābūt, lai iedomātos apavus tīrīt ar trauku švammi?
say wāāāt!!

šodien bijām Sogndālē atkal, jo bija brīvdiena. domājām, ka šeit būs grūti stopēt, taču patiesībā te tas ir vienkāršāk, nekā Latvijā. nbu varbūt tās vienkārši esam mēs. mazliet iepirkos atkal.
kad braucām mājās, uzzinājām, ka nekāda īstā brīvdiena nav bijusi, jo puse no visiem strādāja stundu darbu no rīta. turklāt mēs bijām atpakaļ tad, ka pārējie jau divas stundas avenes lasīja. loģika jau te visiem pārākā - ziņu neviens par to, ka jāstrādā, nepadod, taču sūdus dabūjām mēs. nekas, es pie tiem savā veiksmīgajā dzīvītē esmu pieradusi, vismaz nav garlaicīgi.
vēl atpakaļ rīt sūta 150 aveņu kastes, kurās bijušas nederīgas ogas un kuras salasījušās pa visu reģionu. redzēsim, cik daudz to ir mūsu kompānijā. rīt tie, kuru kastēs būs bijušas nederīgas ogas, dabūs bietē. stulbākais jau ir tas, ka jebkuram var gadīties mazliet nolažot, tāpēc man mazliet bail šobrīd. nu nekas - es tāpat pēc četrām dienām braucu prom. ja sūtīs mājās, man neko tas nemainīs.
āā, pats galvenais!! rīt saimnieks taisa ballīti - izmaksā mums ēst un arīdzan smelt vietējā bārā. beidzot kaut kas labs šeit arī notiek. :D

nepietiek jau ar to, ka vakar nācās astoņas stundas lietū lasīt zemenes un avenes, es ļoti veikli, divdesmit četras aveņu kastītes nesot, tās arī izgāzu zemē. trīs stundas lasi vagu un ne sūda. turklāt astoņas stundas mirkt pilnībā salijušā apģērbā izraisīja manī tādu niknumu, ka man likās - nu nāks ārā visas mēnesi krātās, prātā iededzinātās domas par katru, kurš šeit līdz ar mani atrodas. labi, ka laikus aiztinos pēc darba un sprādziens gāja secen.

šodiena bija ļoti karsta. lai arī man ne īpaši patīk karstums, šī ir patīkama pārmaiņa.

vēl desmit dienas un esmu atpakaļ. nav ne mazākās nojausmas, kā izdzīvošu Dānijā sešus mēnešus, ja jau pusotrs man sagādā problēmas.

Sogndālē neko neredzējām - tikai veikalus, jo bija ļoti maz laika. divas stundas, lai izskrietu pa turieni, ir varoņdarbs. sapirkos visādas cacīgas lupatas, tagad varu braukt uz Sutas Balsi un izraisīt visiem kultūršoku.
P.S. man te riebjas - visu laiku līst.