esmu augšā jau no četriem. pēdējā laikā nevaru gulēt. par spīti tam - jo agrāk ceļos, jo labāk jūtos.
 P.S. paskaties laukā pa logu pusē, kur aust saule un uzliec šo.

kas, pie velna, ir tas Kevins?

tikko izsūtīju pusi no vajadzīgās summas uz Dānijas tautskolu. kas nozmē,ka esmu jau pusceļā uz turieni. labas lietas tomēr notiek. pēc tam uzreiz gan mans portatīvais nomira. acīmredzot pat šādās lietās vajadzīgs balanss, ibio.
šodien vajadzētu dabūt Senekas "Vēstules Lucīlijam par ētiku" un iespraust tās lasīšanu sarakstā ar neizpildāmajiem šīsdienas uzdevumiem.

ārā kļūst gaišs un - winter wonderland! vienīgi man wonderland variants nekad īsti nav paticis. kad uzsnieg sniegs, mana mazā bērna sirds neietrīsas no laimes un Ziemassvētku gaidās. varbūt tādēļ, ka tad es tā vientuļi uzreiz jūtos. man pat īsti nepatīk Ziemassvētki. man patīk tās sausās, saltās ziemas dienas, kad no rīta eju laukā, iepriekšējā naktī negulējusi, un acis žilbst saulē, un vaigus dursta sals, un it kā salst, taču tādā patīkamā nozīmē. un ir tik labi, jo ir agrs un tas viss ir man vienai.

esmu tāda zaķpastala, ka es pat nevaru sazināties ar savu kursadarba vadītāju, lai noformulētu tēmu, jo, ja tas tiks izdarīts, tad ir pārāk liela iespēja, ka es izgāzīšos. un sesijas problēma arī nepalīdz. man bail, ka nevarēšu nokāŗtot eksāmenus tik ātri un ka nedabūšu naudu Dānijai. un ka viss, ko tik naivi esmu saplānojusi, var izjukt manas bezatbildības un baiļu dēļ. i'm just fucked up!
fakin, saņem sevi rokās, sieviete.

kā jau paredzēju, vēl aizvien neesmu aizgājusi gulēt. kad tas reiz beigsies?


bļeģ.

wow, es tiešām ceru, ka vides maiņa palīdzēs man nesajukt prātā. divi mēneši Norvēģijā mazliet nomierināja manu sakāpināto uztveri un, pēc maniem aprēķiniem, Dānijas sešu mēnešu terapijas rezultātiem vajadzētu būt iedarbīgākiem un paliekošākiem. ja nē, i'm screwed.

es tiešām vairs nesaprotu watahell am i doing. man kaut kur jāatrod apakšīrnieks dzīvoklim pusmēneša laikā, jānokārto parādi, jānoformulē kursadarba tēma, jānokārto arī sesijas jautājums, respektīvi, jākārto tā decembrī vai septembrī. Dānijā janvārī un man ir jādabū piecsimt latu no kaut kurienes, lai uz turieni tiktu. arī manas konstantās šaubas par to, vai esmu pareizajā vietā vai un manas izvēles neieved mani aizvien dziļāk d****, no kuras vairs nespēšu tikt laukā.
pašsaprotami, mani ieraksti nekad nav izcēlušies ar īpašu pozitīvismu.