trips bija nejēgā foršs. nogājām kādus divdesmit kilometrus kopā. pelde ezerā - lieliska, auksti gan. tas gan nebija nekas salīdzinājumā ar gulēšanu laukā. lai arī man bija divi paklājiņi un divi guļammaisi, vienalga gandrīz nosaldēju savu pakaļu. šķiet, ka es biju gandrīz vienīgā, kura nosala. biezādainie dāņi, ibio. laiks bija brīnišķīgs, smirdēju pēc ugunskura visu laiku un bija tik jautri, ka negribējās atgriezties realitātē (un tā kā realitāte šeit ir daudz krutāka, nekā Latvijā, varat iedomāties, par ko es runāju). vī.

rīt mūs izvedīs meža nekurienē ar aizsietām acīm (nopietni), no kuras būs jāatrod ceļš uz 'bāzi', vadoties pēc kartes. slāsim kājām apmēram 15 km (atpakaļ sanāks apmēram divreiz vairāk) un gulēsim pa nakti guļammaisos bez telts (!), bet ar kaut kādu vēja aizsegu. turklāt peldēsimies ezerā. karoč, cilvēki šeit ir diezgan psihopātiski šajā ziņā, kā rezultātā mazliet pielīp arī man.
ameizing.

pagājušonedēļ pūtu uguni (nezinu, kā to pareizi vispār pateikt). šitente var iemest aci, cik liela zvaigzne es patiesībā esmu.
šodiena vispār brīnišķīga, piedalījos akcijā pret badu visādās tur valstīs. ar divām meitenēm pusotras stundas laikā savācām aptuveni deviņdesmit latus, staigājot pa mājām. visi kopā savācām 3500 latus. neiedomājami, kā šeit gandrīz katrs kaut ko iedod. Latvijā, uzdrīkstoties šitādas padarīšanas, jārēķinās ar suņiem un citiem bīstamiem faktoriem.

esot šeit, dzīve šķiet nejēgā skaista, bet tikko kā iedomājos par visu to, no kā gribēju tikt prom, man vēmiens nāk. šobrīd man patiešām ir doma, ka es nemaz negribu braukt atpakaļ. nu vienīgi izņemot varbūt, lai satiktu cilvēkus, kuri man kaut ko nozīmē. atšķirība šeit ir tik liela, ka liekas pilnīgi negudri pēc tam atgriezties tajā sūdu bedrē. nepārprotiet, es mīlu Latviju, bet diemžēl ne kā valsti. nezinu, vai patriotisms (vai ietiepība, ka jāvar) būs pietiekami.

tā gulēšana pie griestiem šupuļtīklos nebija tik traka. īstā māka vajadzīga, lai tiktu tajā nolādētajā maisā iekšā. gandrīz piečurāju bikses no bailēm, kad apmēram piecus metrus no zemes viens no stiprinājumiem sapisās. kamēr karājies gaisā un ar vienu kāju mēģini atrast šūpuļtīkla vidu, tikmēr rokas pilnībā atrofējušās. un esmu dabūjusi tieši piecpadsmit tulznas uz rokām no virves, kurā rāpāmies. kad tiec iekšā, jaiedabū vēl sevi guļammaisā tā, lai neizvelies laukā. protams, drošība jau ir - stiprinājumus, kurus izmantojām, lai rāptos virvē, atstājām arī guļot. turklāt nejēgā uaksti bija. bet vispār jau forši - uz brokastīm visi laidāmies lejā kā tādā filmā, hih.
šodien piegdienāāāh un ballīte. laukā ir vienkārši pavasarīgākais pavasaris, kādu var iedomāties. vienīgais, kas mazliet aptumšo manu laimīti šobrīd ir rītdienas kaut kāds stulbs karnevāls, un man nav ne mazākās nojausmas, par ko man pārģērbties. idejas?

rīt guļam ēdamzālē pie griestiem (!).
P.S. man PMS, laikam, gribas visus apšaut. it īpaši sieviešdzimumu.

1) šodien bija bekona diena (ftw) - karoč viss, ko ēdām, bija ar bekonu. pat saldējumam varēja pielikt klāt. visnotaļ perversi.
2) tikko beidzās Hansa Ulrika (saksofons) un Tomasa Klausena (klavieres) koncerts šeit. faking ameizing!

labi, es kādu laiku jau viņus vairs neklausos, bet velns, kā man uz Combichrist un Mortiis gribētos aiziet. stulbā Dānija.

šodien izvēlējāmies jaunos priekšmetus. es kaut kādā temporarily insanity uzplūdā izvēlējos outdoor life (kā to vispār ir iespējams pateikt latviski, lai neizklausītos stulbi?). ceru, ka neatstiepšu kājas procesā. kā otro galveno priekšmetu uzvēlējos gleznošanu. tad vēl pāris blakus priekšmetu - afrikāņu bungas/stomp, kori, dabas safari (darīsim visādas super lietas, piemēram, makšķerēsim nakts vidū. hihi). un salsu. :D un, protams, dāņu valoda ārzemniekiem, kuras laikā es vienkārši lasu avīzes, stulbums. katrā ziņā šķiet, ka šis periods būs visnotaļ patīkams.
stulbie dāņi mani piedzirdīja ar tekilu sestdienas ballītē tā, ka neatceros, kā aizgāju gulēt. turklāt dīvainā kārtā pamodos zālē, kurā mums notiek rīta savākšanās. weird.