pagājušonedēļ pūtu uguni (nezinu, kā to pareizi vispār pateikt). šitente var iemest aci, cik liela zvaigzne es patiesībā esmu.
šodiena vispār brīnišķīga, piedalījos akcijā pret badu visādās tur valstīs. ar divām meitenēm pusotras stundas laikā savācām aptuveni deviņdesmit latus, staigājot pa mājām. visi kopā savācām 3500 latus. neiedomājami, kā šeit gandrīz katrs kaut ko iedod. Latvijā, uzdrīkstoties šitādas padarīšanas, jārēķinās ar suņiem un citiem bīstamiem faktoriem.

esot šeit, dzīve šķiet nejēgā skaista, bet tikko kā iedomājos par visu to, no kā gribēju tikt prom, man vēmiens nāk. šobrīd man patiešām ir doma, ka es nemaz negribu braukt atpakaļ. nu vienīgi izņemot varbūt, lai satiktu cilvēkus, kuri man kaut ko nozīmē. atšķirība šeit ir tik liela, ka liekas pilnīgi negudri pēc tam atgriezties tajā sūdu bedrē. nepārprotiet, es mīlu Latviju, bet diemžēl ne kā valsti. nezinu, vai patriotisms (vai ietiepība, ka jāvar) būs pietiekami.