nesen piecēlos ar tādām galvassāpēm, ka tas man nopietni liek apsvērt domu nedzert vairs.
ūūn... now it's gone. tā ir ar tām apņemšanām. ja daudzi parasti apņemas nesmēķēt, es vienmēr apņemos nedzert. nekāda gribasspēka, meitene. par aizgājušo nedēļu. trešo reizi noskatījos mūziķu/aktieru kopīgi iestudēto izrādi. fakin, tie cilvēki ir talantīgi. un kad es uzzināju, ka mūziķi dziesmas rakstījuši paši, man atkarinājās žoklis.
trešdien mākslas nodarbībā salām laukā trīs stundas, jo māla krāsnī (es pat nezinu, kā to sauc) cepām visādus māla traukus (kurus paši saķepinājām) un tā. atsalu, smirdēju pēc dūmiem, bet bija tik jauki enīvei - skanēja mūzika, dejojām pa pagalmu, lai nebūtu auksti, un dzērēm kakao ar putukrējumu.
ceturtdien bija kaut kāda jocīga savākšanās, kuras laikā runājām par integrāciju. nu, ķipa, tāpēc, ka jaunie studenti brauc svētdien. tad ftw, neizpratne. visi sēžam kopā vienā čupā, sagūlušies viens otram uz kājām un galvām. čalis man blakus nepārtraukti mēģina saņemt manu roku un bezmaz pielipinājis acis manai sejai (un krūtīm - vīrieši). vakardienas ballītē nevarēju ne atkauties. tā es saprotu, ka, iespējams, te nekāds celibāts nesanāks.
vakar adventure cross nodarbība mani gandrīz izārdīja pa vīlēm. skrējām, lecām, rāpāmies un visādās tādas lietas mežā, man tagad zilas rokas un kājas no visādiem zariem un kokiem, kuriem bija jārāpjas pāri, turklāt saskrāpēta seja. pēc nodarbības līdām aizsalušajā ezerā. tik auksts te vakar bija (nu Dānijai auksts, kādi desmit grādi mīnusā varbūt :D), ka, izkāpjot no ezera un stāvot sniegā, likās - tātad tagad tikai neatstiept kājas no ausktuma. jā, ok, don't panic, ja tavas kājas vairs nestrādās, we live in a wonderful world. tad kādu stundu vārtījāmies pa saunu. pēc tam vajadzēja sagatavoties izstādei, kuru rīkojām ar savām gleznām un keramikas vāzēm, laivām un mājām. vakarā sākās Jaunā gada sagaidīšanas (jo, tā kā pirmdien sākas nākamais periods, tad atzīmējam vecā beigšanos) svinības. vakariņās visi ieradāmies neticami skaisti. visi piegrūda māgas un gājām rādīt mūsu mākslu. apšokējos, jo cilvēki mani apbēra ar komplimentiem (ne par keramikas darbiem, protams, mālam es nepatīķu, un viss, ko mēģinu uztaisī, beigās izskatās pēc sūda), četri cilvēki jau kaut ko grib nopirkt, citi grib, lai es viņiem kaut ko uzgleznoju - galīgi jokaini, neesmu pieradusi pie tādas uzmanības vai slavināšanas, pilnīgi gribējās ielīst stūrī, lai mani neviens neredz.
pēc izstādes slājām uz 'bāru', kurš, starp citu, visiem nobalsojot, ir nosaukts par 'bar røv' (tulkojams divējādi - bārs 'pakaļa', kā arī 'plika pakaļa'). nezinu, kādā sakarā tik stulbs nosaukums, bet vismaz labāks par iepriekšējo. pusnaktī pienāca Jaunais gads un visi mani apsveica dzimšanas dienā (1.janvāris, you know). :D tā apdzēros spēlējot dzeršanas spēles, ka viena mēness vietā redzēju divus. pusnakti runāju ar dredainu čali, kurš vietējā izrādē spēlēja bungas (esmu galīgi metusies uz mūziķiem). gandrīz jau savā ierastajā dzēruma neprātā uzvedu viņu uz savu istabu, bet tad veselais saprāts izlīda no pakaļgala un mani atturēja.
šovakar ir pidžamu ballīte. visi bārā sēdēsim un smelsim pidžamās, kam sekos kopistiska vārtīšanās pa grīdu, jo paredzēs gulēt visiem kopā vienā telpā.
vienmēr esmu baidījusies, ka sākšu rakstīt garus palagus bez nekādas reālas nozīmes. šeku reku, tagad vienīgais, kas nāk ārā ir randoma verbālā caureja.
P.S. šodien brīnišķīgs laiks laukā, galīgi apncicis bija pelēkums un snigšana. ja nenobojāsies līdz vakaram, tad varēs redzēt ziemeļblāzmu moš.

nedēļas nogale Orhūsā bija jautra. piektdiena diezgan jocīga - Agnesei bija dzimšanas diena, bet nekāda ballīte beigās nebija. sākumu gan jauki pavadījām, ar vīnu un divām Agneses draudzenēm no Dānijas. es neesmu dusmīga, Agnes, btw. :D sestdiena bija galīgi forša. tā vietā, lai apskatītu pilsētu, visu dienu blenzām datora ekrānā filmas. vakarā diezgan apdzēros spāņu ballītē. šoks - viņi ir nejēgā īsi un nemaz nedejo.
vakar otro reizi noskatījos mūzikas un teātra studentu kopīgi iestudēto lugu. viņi ir tik fakin labi! tas gan vairāk attiecas uz mūziķiem. (es, šķiet, esmu kaut kās grūpijas tips. tikko čalis sāk spēlēt kādu instrumentu, man sāk ļodzīties kājas. un šeit tas ir īpaši bieži, jo katrs otrais vīriešcilvēks šeit spēlē vairāk kā divus instrumentus.) tas gan nenozīmē, ka es sapratu visu, ko viņi teica, bet vienalga jauki. rīt vēl viena izrāde - nezinu, moš jāaiziet vēlreiz.
vēl piektdien mākslas grupai, t.i. mums, ir izstāde. man baigi ātri jāpabeidz darbi. šodien gandrīz zaudēju prātu - māksla man visu laiku spļauj sejā dirš dvēselē. rādās, ka iešu ķēpāties ar krāsām visu nakti. tāds baigais aicinājums pēkšņi.
svētdien ierodas pārējie studenti šeit. pēc tam kopā būsim pāri deviņdesmit. sick sick sick.

btw, pamanīju, ka, kopš atrodos šeit, pozitīvi garastāvokļi ierakstos manāmi krietni biežāk, nekā tas bija, kad biju Latvijā.

ūū, Black Label Society būs Orhūsā. fak mī, bet galīgi gribas aiziet.

māls smird pēc sūdiem. pārnestā nozīmē gan. viss, kam ķeros klāt, jūk ārā un dragā manu pašapziņu.

vakar visi kopā taisījām ēst. šodien vazājāmies visu dienu pa Orhūsas mākslas muzeju un citām galerijām - nu vienkārši brīniškīgi. best diena ever! rīt Teitur. es laikam nebraukšu mājās. :D

jokaini mazliet, ka man lielāks kontakts veidojas ar vīrieškārtas pārstāvjiem šeit. tā man nav bijis kopš kādas piektās klases. ar meitenēm šeit gandrīz vispār nav kontakta (protams, ir daži izņēmumi). ceturtdien atbrauca kkādi amerikāņi šeit, apmēram divdesmit, un tad, izņēmuma kārtā, notika ballīte - līdz pusnaktij. :D bet tā kā neviens nevēlējās gulēt, ballīte pārcēlās uz vienu no mājām, kurās mēs dzīvojam. pazaudēju šalli un piedzēros nu šausmīgi vienkārši. vakar gandrīz atstiepu kājas un neaizgāju uz adventure cross, jo nu - kamõn, sēsties uz riteņa pohainam, nõõõ. vakar vēl viena ballīte, ofkõrs. šodien jūtos tīri šainīgi, sauļuka vienīgi pietrūkst. viss tādā asfalta krāsā. nākamā nedēļa kaut kāda citāda būs. vairāk tiks darīts galvenā priekšmeta ietvaros. žurnālisti šorīt aizbrauca uz Stambulu, outdoor life rīt uz Norvēģiju. mūzika, teātris un māksla (tas ir es) paliek šeit. diezgan tizli, ka citiem ir iespēja braukt uz Stambulu, piemēŗam, bet mēs tiekam uz Orhūsu. divreiz. vīī. ok, mēs braucam uz Teitur koncertu, kas būs forši, un uz mākslas muzejiem visādas izstādes skatīties.
pareizi, es iemācījos žonglēt! tas bija work-shop's, kuru izvēlējos. sākumā nejēdzu galīgi neko, uz beigām jau bija tīri pieklājīgi. un vēl mazliet ar šitiem te arī.
visumā te ir zajebis forši un man tiešām žēl visu, kuru šeit nav, tb - jūs. :P
P.S. es kaut kādā mistiskā veidā esmu pazaudējusi bikses. :D kaut kas dīvains šeit notiek.

sākās jau visss ar mnau adventure cross nodarbību, kurā patiesībā nevajadzētu ļaut piedalīties parastiem cilvēkiem (ar parastiem es domāju vidusmēra latvieti, kuram garšo ēst un nepatīk sportot). ar kalnu riteņiem sākumā stundu mināmies kalnā (uz beigām gan sanāca ripot lejā un atpūsties), tad pusstundu skrējām pa mežu un meklējām kontrolpunktus. atpakaļceļš bija vēl šausmīgāks, jo nācās mīties pa atslodzes kalnu atkal augšā - nepieciešama piebilde, ka tas ir garākais kalns Dānijā. katrā ziņā visu laiku likās, ka es izslēgšos, un, protams, visu laiku paliku pēdējā, tā kā visiem nācās uz mani gaidīt. taču labākā sajūta ever, kad ievēlos savā istabā un pēc tam aukstā dušā. brīnišķīgs pārgurums pēc 'labi padarīta darba'.
tad ieradās Agnese, ar nokavēšanos, par kuru es iepriekš nebiju informēta. tad nu es skriadīju apkārt, viņu meklējot. nedēļas nogale bija tiešām forša, jauki atkal runāt latviski bija, lai gan tikai trīs nedēļas pagājušas. sestdienas ballīte bija foršāka, nekā piektdien - spēlējām dzeršanas spēles ar dāņiem, dancājām un runājām ar visiem dāniski, tb centāmies. es te vairs nejūtos tik neredzama, arī stūros slēpties vairs negribas. izskatās, ka viss iet uz labu. svētdien bija riktīgs pavasaris un pamanījām, ka te, janvārī, (ftw (!)) jau kaut kādi asni lien laukā no zemes. sēdējām laivu piestātnē, klausījāmies visādas šainīgas mūzikas un dzērām kolu.
šodien Agnese aizbrauca mācībā uz Orhusu (nekad neesmu zinājusi, kā tas latviski ir pareizi) un man atkal ir mazlit bail no cilvēkiem.
mākslas nodarbībās turpināt ķēpāties ar māliem, kas mani kaitina, jo es nekad neko jēdzīgu keramikā neesmu varējusi izdarīt.
ok. pietiks. zinu, ka visiem te nejēgā interesē manas gaitas Ry (khh), bet man jau apnika.