vakar otro reizi noskatījos mūzikas un teātra studentu kopīgi iestudēto lugu. viņi ir tik fakin labi! tas gan vairāk attiecas uz mūziķiem. (es, šķiet, esmu kaut kās grūpijas tips. tikko čalis sāk spēlēt kādu instrumentu, man sāk ļodzīties kājas. un šeit tas ir īpaši bieži, jo katrs otrais vīriešcilvēks šeit spēlē vairāk kā divus instrumentus.) tas gan nenozīmē, ka es sapratu visu, ko viņi teica, bet vienalga jauki. rīt vēl viena izrāde - nezinu, moš jāaiziet vēlreiz.
vēl piektdien mākslas grupai, t.i. mums, ir izstāde. man baigi ātri jāpabeidz darbi. šodien gandrīz zaudēju prātu - māksla man visu laiku
svētdien ierodas pārējie studenti šeit. pēc tam kopā būsim pāri deviņdesmit. sick sick sick.