tā gulēšana pie griestiem šupuļtīklos nebija tik traka. īstā māka vajadzīga, lai tiktu tajā nolādētajā maisā iekšā. gandrīz piečurāju bikses no bailēm, kad apmēram piecus metrus no zemes viens no stiprinājumiem sapisās. kamēr karājies gaisā un ar vienu kāju mēģini atrast šūpuļtīkla vidu, tikmēr rokas pilnībā atrofējušās. un esmu dabūjusi tieši piecpadsmit tulznas uz rokām no virves, kurā rāpāmies. kad tiec iekšā, jaiedabū vēl sevi guļammaisā tā, lai neizvelies laukā. protams, drošība jau ir - stiprinājumus, kurus izmantojām, lai rāptos virvē, atstājām arī guļot. turklāt nejēgā uaksti bija. bet vispār jau forši - uz brokastīm visi laidāmies lejā kā tādā filmā, hih.
šodien piegdienāāāh un ballīte. laukā ir vienkārši pavasarīgākais pavasaris, kādu var iedomāties. vienīgais, kas mazliet aptumšo manu laimīti šobrīd ir rītdienas kaut kāds stulbs karnevāls, un man nav ne mazākās nojausmas, par ko man pārģērbties. idejas?
satelītu dārzs - Post a comment
we watched them lose our minds