vakar bija līdzīgs pasākums, kā iepriekš 'brīvdabas dzīvē' - drop out. kur mūs nekurienē meža vidū izmet un jaatrod ceļš atpakaļ. tagad tas bija naktī. mūs izmeta kādus desmit kilometrus no Ry vienpadsmitos vakarā. mājās bijām pusdivos naktī. izkūlāmies kaut kādiem mēžnīgiem izcirtumiem pa tumsu cauri, galīgi noguru, bet forši. mani fascinē tas, ka es nekad iepriekš neapzinājos, cik ļoti šādas lietas mani aizrauj.
šīs nedeļas nogales aktivitātes organizē mūsu māja. šovakar nakts skrējiens, kurā mani nolaupīs un noslēps. tad komandām būs jāiet cauri divpadsmit kontrolpunktiem ar mērķi atrast mani. jē. :D rīt šeit būs deviņpadsmit fakin grādi, ar kanoe brauksim uz pikniku un tad atpakaļ. ameizing.

divas reizes jau laivojām ar konoe uz sacīnsībām. mūsu komanda, protams, bija pirmā. vakar no desmitiem vakarā līdz četriem naktī praktizējāmies ar kaijakiem nenoslīkt. :D bija jāapgriežas ar visu laivu otrādi ūdenī un tad jātiek atkal augšā vai nu ar aira vai ceļa palīdzību, vai beigās mēginot iztikt ārā. viena no smieklīgākajām lietām ever.
dabūjām ar komandas, kurās būsim un dosimies tripos. nezinu, ādēl, bet tripu sauc UNO. kkādā mirklī, nezinām, kad, mums pateiks - tagad, un divdesmit vienas minūtes laikā jāsakrāmējas pasākumam bez mazākās nojausmas cil ilgi tas būs, kur un kā dosimies, un vai gulēsim laukā. jē.

šajā nedēļas nogalē te notiek iestudētas kāzas. tas notiek baznīcā, kas, manuprāt, ir diezgan slimi on many levels. katram ir iedalītas lomas. es esmu vīrieškārtas ieroču izplatītājs Jans, kuram patīk romantika un kurš klusībā ir sātanists. ftw? :D piektdien vecmeitu ballīte, uz kuru mums neizprotamā kārtā jāvelk rozā drēbes. kāpēc lai man būtu kaut kas rozā krāsā? tad sestdien ir ceremonija, pieņemšana un tad CEEERD, protams.
P.S. šodien skrēju četrdesmit minūtes no vietas. jeah, baby!

STARP CITU - Matthew Perry ir atkal jaunā seriālā. Mr. Sunshine. zajebis, i love that guy! (man patiešām sevis žēl paliek šādos mirkļos).

 

trips bija nejēgā foršs. nogājām kādus divdesmit kilometrus kopā. pelde ezerā - lieliska, auksti gan. tas gan nebija nekas salīdzinājumā ar gulēšanu laukā. lai arī man bija divi paklājiņi un divi guļammaisi, vienalga gandrīz nosaldēju savu pakaļu. šķiet, ka es biju gandrīz vienīgā, kura nosala. biezādainie dāņi, ibio. laiks bija brīnišķīgs, smirdēju pēc ugunskura visu laiku un bija tik jautri, ka negribējās atgriezties realitātē (un tā kā realitāte šeit ir daudz krutāka, nekā Latvijā, varat iedomāties, par ko es runāju). vī.

rīt mūs izvedīs meža nekurienē ar aizsietām acīm (nopietni), no kuras būs jāatrod ceļš uz 'bāzi', vadoties pēc kartes. slāsim kājām apmēram 15 km (atpakaļ sanāks apmēram divreiz vairāk) un gulēsim pa nakti guļammaisos bez telts (!), bet ar kaut kādu vēja aizsegu. turklāt peldēsimies ezerā. karoč, cilvēki šeit ir diezgan psihopātiski šajā ziņā, kā rezultātā mazliet pielīp arī man.
ameizing.

pagājušonedēļ pūtu uguni (nezinu, kā to pareizi vispār pateikt). šitente var iemest aci, cik liela zvaigzne es patiesībā esmu.
šodiena vispār brīnišķīga, piedalījos akcijā pret badu visādās tur valstīs. ar divām meitenēm pusotras stundas laikā savācām aptuveni deviņdesmit latus, staigājot pa mājām. visi kopā savācām 3500 latus. neiedomājami, kā šeit gandrīz katrs kaut ko iedod. Latvijā, uzdrīkstoties šitādas padarīšanas, jārēķinās ar suņiem un citiem bīstamiem faktoriem.

esot šeit, dzīve šķiet nejēgā skaista, bet tikko kā iedomājos par visu to, no kā gribēju tikt prom, man vēmiens nāk. šobrīd man patiešām ir doma, ka es nemaz negribu braukt atpakaļ. nu vienīgi izņemot varbūt, lai satiktu cilvēkus, kuri man kaut ko nozīmē. atšķirība šeit ir tik liela, ka liekas pilnīgi negudri pēc tam atgriezties tajā sūdu bedrē. nepārprotiet, es mīlu Latviju, bet diemžēl ne kā valsti. nezinu, vai patriotisms (vai ietiepība, ka jāvar) būs pietiekami.

tā gulēšana pie griestiem šupuļtīklos nebija tik traka. īstā māka vajadzīga, lai tiktu tajā nolādētajā maisā iekšā. gandrīz piečurāju bikses no bailēm, kad apmēram piecus metrus no zemes viens no stiprinājumiem sapisās. kamēr karājies gaisā un ar vienu kāju mēģini atrast šūpuļtīkla vidu, tikmēr rokas pilnībā atrofējušās. un esmu dabūjusi tieši piecpadsmit tulznas uz rokām no virves, kurā rāpāmies. kad tiec iekšā, jaiedabū vēl sevi guļammaisā tā, lai neizvelies laukā. protams, drošība jau ir - stiprinājumus, kurus izmantojām, lai rāptos virvē, atstājām arī guļot. turklāt nejēgā uaksti bija. bet vispār jau forši - uz brokastīm visi laidāmies lejā kā tādā filmā, hih.
šodien piegdienāāāh un ballīte. laukā ir vienkārši pavasarīgākais pavasaris, kādu var iedomāties. vienīgais, kas mazliet aptumšo manu laimīti šobrīd ir rītdienas kaut kāds stulbs karnevāls, un man nav ne mazākās nojausmas, par ko man pārģērbties. idejas?