es peedeejaa laikaa esmu sapratusi, cik ljoti man patiik astonjdesmito filmas (uzreiz peec pilniiga mind-fuck kino, kas jau kaadus gadus piecus ir ierindojies vietaa nr. 1). jo, lai arii visas taas bezsakariigaas romantiskaaas komeedijas (u.c.), kuras peec vienas matrices razho Holivudaa, es varu skatiities, neizdarot pashnaaviibu, ja nu GALIIGI nav, ko dariit, es nekad nesapratiishu, kaa taam var dot priekshroku paar kaadu jauku, mazliet naivu filmu (vislabaak ar pilniibaa bezsakariigu muzikaalo numuru viduu) ar Metjuu Broderiku vai Dzhonu Kjusaku.

driiz braukshu uz Riigu ar stopiem skatiities leetus dziivokljus. shobriid smeekjeeju suudiigas cigaretes un dzeru pienu no viina glaazes - living the dream, guys!

Geete gandriiz nogalinaaja putninju. es to nabagu izglaabu, bet vinjsh nevareeja paiet pat - gaaja taa, ka visa priekshdalja vilkaas pa zemi. tad vinjsh izkrita no treshaa staava. meegjinaaju pabarot, padzirdinaat un tad vinjhs nomira. manaas rokaas. es zinu, ka galiigi lame, bet shitaa raudaajusi es sen nebiju. vienkaarhsi histeeriski. es paliidzeeju savam jobanajam kakjim nogalinaat bezdeliigu beernu.
P.S. turklaat es nevaru saprast kaa shitaajaa stulbajaa openSUSE uzlikt garumziimes vai 'at' ziimi, for that matter.

man šķiet, ka esmu tizlākais cilvēks, kurš jebkad dzīvojis. kamēr gulēju vannā, sāka zvanīt telefons. protams, ka man slapjai (un kā jukušai) vajadzēja lēkšot tam pakaļ, un atpakaļceļā paslīdēju un burtiski ielidoju skapī ar galvu, tajā pašā laikā pamanoties pret kaut ko sadragāt kāju. bļeģ, un es VIENMĒR kaut ko šitādu sastrādāju. man liekas, ka es nekad neesmu normāli pa durvīm izgājusi. esmu reāli bīstama. man būtu jādzīvo mājā ar mīkstām sienām, ibio. bet vispār - jums būtu vajadzējis redzēt to skatu. es varētu izklaidēt cilvēkus - īstens disaster movie materiāls.

jā, un es kaut kad arī iemetīšu aprakstu par Anglijas ceļojumu arīdzan. diktens sliņķis tagad (un pēdējās trīs nedēļas).

sajaucu adreses un, meklējot grupas "Sūdi" mājaslapu, kuts.lv vieta ierakstīju sudi.lv. kādēļ nopietna firma izvēlētos sev tādu mājaslapu nosaukumu? tā, it kā liktenis būtu lēmis man šo atklāt. ihihī.
P.S. varbūt man vajadzētu pievērsties intelektuālākām tēmām. jūtu, ka es mazliet tuvojos stāvoklim, kādā nevēlos nonākt. :D

ielu mākslas nedēļas nogale bija vienkārši neaprakstāma. tādu atmosfēru un brīvību sen nebiju izjutusi. work-shopi. laukā divdesmit grādu, mūzika (es mūsu improvizētajā grupā purināju tamburīnu), ugunskuri, alus, galda futbols, cigaretes, puiši bez krekliem un pilnīgi nekā, par ko uztraukties - paradīze. tas ir apbrīnojami, kā, mainot vidi, visas problēmas vienkārši pazūd. atgriežoties mājās, nepatīkami būs atzīt, ka tās nekur nebija pazudušas, tikai mazliet nobīdītas maliņā. tagad gan prāts nepavisam nenesas domāt ne par kādām sesijām un kursadarbiem, kuri mani gaida mājās salaisti pilnīgā dirsā. kuš.
rītvakar atkal pārgajiens, gulēšana VIENAM meža vidū šupuļtīklā. ceturtdien braucam uz Angliju, Scarborough uz nedēļu.
life is beautiful.

ieraksts tapa, man atrodoties Norvēģijā.
07 August 2010 @ 08:50 pm

"vēl desmit dienas un esmu atpakaļ. nav ne mazākās nojausmas, kā izdzīvošu Dānijā sešus mēnešus, ja jau pusotrs man sagādā problēmas."

-> te ir tik forši, ka es nekad negribu braukt atpakaļ uz Latviju.