tikko gribēju nobalsot par labajiem darbiem un prasa manu numuru. bļāviens, dzīve bez telefona ir vienkārši neiedomājama!

šovakar, rādās, vakariņās būs Cēzara salāti un laima pīrāgs. labu apetīti, draugi.

nedēļas nogale bija ļoti jocīga. piektdien ierados Rīgā, satiku meitenes. pabiju Space Dog (nebiju tur bijusi kopš aizbraucu uz Dāniju. patiesībā biju patīkami pārsteigta, renovācija bijusi diezgan veiksmīga. akmens sienas gan likās nevajadzīgas.), Bassline Riga galīgi jauki. kjopsis filma ap to laiku pazuda, tālāk devāmies dejot. pēc Space Dog afleta aiztinās mājās kā tāda veca tante, uzpildījāmies Pelmeņos un izdzērām pa nejēgā saldam Tamponam Leņingradā. tālāk paklausījāmies mūziku un iedzērām citur, kur satikām kaut kādu kriminālpolicistu un viņa aizdomīgo draugu. Dagmāra, nabaga bērns, dikti vēlējās Teātra bāru apciemot, bet mēs, protams, bijām pārāk slinkas tik tālu vilkties, tādēļ devāmies uz Scandal (!) aizdejot bēdas prom. Dagmārai apriebās un šī aizgāja mājās. mēs ar kjopsis, viņas māsu un māsas draudzeni tā arī tur gorījāmies, līdz man nozaga telefonu. tā kā sazvanīt mani kādu laiku nevarēs. vēl viens mēģinājums aizdejot manas problēmas prom. no rīta ar kaut kādiem diviem francūžiem piegānījām Hesbrugeru, kjopsis atrubījās uz galda, hihi. ap to laiku sapratu, ka esmu sastiepusi, kā man pagaidām šķiet, Ahilleja cīpslu. astoņos no rīta pilnīgā nesakarā izlēmām, ka jāiet uz Ļeņingradu atpakaļ, paspējām vēl pa šotam izdzert. satikām kaut kādu metālistu somu un viņa tajā pašā vakarā satikto latviešu brāli, kas bija jocīgi, jo viņi viens ar otru vispār nevarēja komunicēt. kaut kādā prāta aptumsumā aizbraucām pie tā soma (ar visu latvieti, kurš, btw, nepārtraukti spēlēja fakino gaisa ģitāru) uz viesnīcu dzert viskiju . beigās soms kjopsis visu laiku aicināja uz randiņiem, un latvietis man uzmācās tā, ka nācās vākties projām. patiesībā, ko gan mēs domājām?
ar mikriņu braucām uz Pumpuriem, pamodāmies Kauguros. devāmies uzkjopsis otru dzīvokli, nogulējām līdz sešiem vakarā. līdz naktij tur sēdējām un dzērām aliņus. visi man izpīpēja tabaku, not cool. mājās tiku nākamajā dienā, gan ne tajā laikā, kad bija paredzēts. nejēgā steidzs uz autobusu Slokā, tas, protams, neatnāca. tajā brīdī es, kā jau cilvēks - fail, sapratu, ka man bija jāgaida vilciens, kurš tajā brīdī jau bija aizgājis. tā nu es divas stundas bez naudas sēdēju Slokas stacijā, bez telefona, ar pleijeri, kurš tūlīt izlādēsies, pēdējoreiz ēdusi kaut kad sen. piecos pienāca vilciens, no laimes nezināju, kur likties. tālāk jau viss gāja kā pa sviestu, paspēju pat uz autobusu pa taisno no vilciena.
stulbākais ir tas, ka es jau kopš svētdienas vakara sēžu mājās, jo nedrīkstu noslogot kāju (nesāp īpaši, bet kad kustinu, tā cīpsla jocīgi gurkst it kā, kas nevar būtu pozitīvi). vēl stulbāk - tikko uzrakstīju nejēdzīgu palagu, pāvēršot notikumiem bagātu nedēļas nogali līdzīgu trīs stundas garai dokumentālai filmai par skudrām.

nezinu, kādēļ, bet es šobrīd esmu tik nikna, ka nezinu, kur likties. nopietni gribas kaut ko šķaidīt vai mest ārā pa logu. un tas niknums tāds, ka bezmaz zobi jāgriež un jāsit sienai.

man nav, ko vilkt. vispār. es nekad neesmu bijusi apsēsta ar drēbēm. bet es neesmu tā norāli iepirkusies pusotru gadu. fiksi jādabū darbs, citādi nāksies iet laukā halātā.

ej galīgi, cik dramatiska esmu. jādabū dzīve.

varbūt gan tas tādēļ, ka esmu nereāla maita un paciešu cilvēkus tikai tad, kad man tas ir pieņemami. viela pārdomām.

kopš vairs neplivinos pa Rīgu, kaut kā esmu pilnīgi izkiritusi no aprites. es vienmēr esmu bijusi tāda, kurai patīk būt vienai. bet biju pieradusi, ka tajā vienīgajā dienā nedēļā, kad dodu priekšroku cilvēkiem, vienmēr bija kur iet un ar ko pavadīt laiku. tagad kaut kā to vienīgo dienu, kad gribētos būt kompānijā, sanāk pavadīt vienai, savukārt brīžos, kad negribu nevienu ne acu galā redzēt, vienmēr kāds čivina apkārt. diezgan paradoksāli. un mazliet skumji. varbūt jāsāk vairāk komunicēt. galīgi nav forši.
P.S. btw, esmu tā panesusies uz astoņdesmito mūziku, ka sāku uztraukties par sevi. galvenokārt tādeļ, ka man pat no sevis kauns par veidu, kādā dejoju pa māju.