atceros, kā vasarā mēdzu četros no rīta aizstaigāt līdz Kandavas lielajiem burtiem un skatīties saullēktu. vai ieiet mežā, atrast tur savu lielo akmeni un sēdēt klusu, jo dažreiz tur klaiņo stirnas. apsēsties uz akmens tilta margas šeit, kad visa upe ir miglā. uzkāpt uz tās nepabeigtās mājas ('stroika' laikam nav pārāk jauks vārds) jumta un smēķēt. gājieni nakts vidū uz kaimiņu dārziem, lai zagtu ķiršus. desas un alus pie ugunskura pie Abavas. šie, šķiet, ir bijuši vieni no labākajiem mirkļiem manā dzīvē. ar katru gadu arvien mazāk no šīm lietām atkārtojas. un tas mani dara skumju. jo vēl pāris gadi, un vienīgais, kas, iespējams, aizpildīs manu dzīvi, būs darbs, stress un panika. es negribu. jā, ok, es saprotu, ka jākļūst pieaugušai. bet man liekas, ka daudzi to saprot pārāk tieši. man riebjas, ka katrs cenšas kļūt pārāk pieaudzis. un man riebjas, ka to bāž citiem acīs. un visvairāk mani patiesībā kaitina tas, ka tie, kuri iedomājas, ka, tiklīdz tev paliek astoņpadsmit (vai deviņpadsmit, divdesmit - vienalga), tu uzreiz esi kļuvis pieaudzis, ir jābūt nopietnam un nejēgā garlaicīgam, jo tādi taču ir pieaugušie, vai ne? muļķīgākais ir tas, ka vienīgais iemesls, kādēļ tas tiek darīts, ir lai kādam kaut ko pierādītu, jo pats par to neesi drošs. un katru reizi, kad tiek mēģināts aicināt iedzert alu, tad seko neveikls 'man tādām lietām nav laika', bet man nevajag iemeslus, jo es tāpat zinu, ko jūs darīsiet - dibināsiet firmas, ņemsiet nenormālus kredītus, iesiet uz restorānu satikt ietekmīgus cilvēkus no Japānas or smth. bulšits tas ir, draudziņ. tu nekļūsti pieaudzis tikai tādēļ, ka gribi tāds būt vai gribi, lai visi citi domātu, ka esi. tas notiek ar laiku. tad, kad tavs prāts NOBRIEST līdz tādam līmenim.
P.S. ja kādam gadījumā ienāca prātā - man vēl aizvien patīk dzert alu, priecāties, ka laukā spīd saule, un lēkāt pa peļķēm arīdzan dažkārt. muļķoties mazliet un plēst jokus. jo kur vispār tu gribi nonākt tāds nomākts un dusmīgs uz visu pasauli?

man gribas pīpēt un mazliet arī vairāk 'fizisko aktivitāšu'.

diezgan foršas Lieldienas. sēžu mājās viena pati, jo nevienam neienāca prātā pateikt, ka visi dodas ciemos pie vecvecākiem. piecēlos tukšā mājā un nekas cits neatlika kā sākt ēst olas. tad man palika slikti, ofkōrs. tad nu es skatos kaut kādu seriālu par vampīriem (man pašai žēl sevis šobrīd).
P.S. Gēte tikko ļoti veikli saplēsa kādus piecus šķīvjus virtuvē. viņš jau vienmēr izcēlies ar apgaismības idejām, taču es viņa daudzsološo nākotni sāku apšaubīt tagad.

šodien visu laiku staigāju tāda nekāda, acis iet šķērsām miega trūkuma dēļ, taču, kad tiešām vajadzētu doties gulēt, miegs vairs nenāk, protams. un tā jau pusgadu. staigāju apkārt neizgulējusies. tāda sajūta, ka Mērfijs man uzglūnētu aiz katra koka. un, ja viņš tagad iedomātos augšāmcelties uz Lieldienām (wāh), tad es nežēlotu. rawr
starp citu, pēdējā laikā kaut kas jocīgs notiek. cilvēki, kurus esmu mēģinājusi nobīdīt pagātnē un atstāt tur, pēkšņi iedomājušies savus piemīlīgos ģīmīšus iebāzt atpakaļ manā nesakārtotajā, bet jaukajā tagadnē. fak, ka man vienmēr paliek žēl kāda.

izdzērām vakar to nabaga liķieri. noskatījos 'Leaves of Grass'. nu man šķita filma tāda jēdzīga. bet kaut kā filmas sākums rādījās diezgan lēns un es vēl aizvien īsti neiebraucu. gan jau tādēļ, ka bija liķieris un bija sarunas. bet pats jau viņš konfekte.
 aizlīdām gulēt piecos no rīta. es šeit vēl aizvien esmu. skan ģitārs un ir tāda visnotaļ svētlaimīga sajūta (es nevēlētos izpaust kādēļ, ja tas nav īsti legāli).
šodien newgrounds video daudz. reku viens īpaši jauks.

man, kā jau mazliet Edvarda Nortona fanātei, šobrīd jāskatās 'Leaves of Grass' obligāti. sasmējos par viņa Teksasas akcentu jau, bet nu moš būs jēdzīga. viņs jau varētu arī stāvēt tukšā telpā un runāt monologu, un es būtu sajūsmā, tādēļ par viņa filmām pārāk objektīvi spriest nevaru.
vispār, varbūt tiešām jāiet pie Santas tagad un jāizdzer viņai tas liķieris. jādabū pīpes mazliet tikai.

starp citu, man liekas, ka vajadzētu atklāt pieAbavasugunskurāceptudesuēšanasunalusdzeršanas sezonu. par ļaunu nenāktu arī atklāt alusdzeršanasunprotokoladabūšanas sezonu Andrejsalā.

jūtos daudz labāk - nomazgāju traukus, izmazgāju grīdas, izsūcu paklājus, notīrīju logus un pagatavoju vakariņas visiem. dzīve varbūt tādēļ neiegūst daudz vairāk jēgas bet vismaz mans 'sievietes' pienākums ir izpildīts.
ā, un tikko atcerējos - vakar noskatījos filmu 'Cold Souls'. nekas ģeniāls, taču tāds neslikts sci-fi. aizķēra tā. pat baisi mazliet palika. un vēl sapratu, ka Pauls Giamatti ir diezgan sakarīgs aktieris. ai, man negribas rakstīt te sižetu, jo tad nebutu forši skatīties, turklāt man slinkums.