staigāju pa māju kaut kādos krišnu svārkos, krūšturī un nemazgātiem matiem. labi, ka neviens mani neredz. bet sajūta ir tik laba, ka nezinu pat kā to aprakstīt. viss dzīvoklis smaržo pēc jasmīniem un kafijas. laukā ir burvīgākais laiks, kādu varu iedomāties. un beidzot, BEIDZOT atkal ir uzradusies vēlme gleznot. visu pēdējo pusgadu tāda doma pat prātā neienāca. skola nomāca visu manu kreativitāti un vēlmi priecāties. un tagad priekšā ir trīs burvīgi mēneši miera, miega un savu nepiepildīto sapņu realizēšanas. man ir sajūta, ka šī vasara būs skaista.