ballīte bija vājprātīga - mazliet apdzēros un saimnieka dēls konstanti uzmācās. nākamajā dienā pamodos ar tādām paģirām, kādas man sen nebija bijušas. tas norvēģu šnabis te ir galīgi kaut kāds kreisais. protams, ka tādā stāvoklī arī visiem karstumā nācās lasīt avenes septiņas stundas. sick sick sick
rītdien, pašā vakarā sākas došanās mājup. at last, jo, lai arī darbs ir normāls, esmu sapratusi, ka latvieši šeit (ar pāris fantastiskiem izņēmumiem) ir pilnīgi infantili, neaptēsti un skumji cilvēciņi. es nekādā ziņā neapgalvoju, ka būtu sazin kāds ģēnijs vai ka mana persona būtu dāvana visai pasaulei, taču, uzturoties šajā kompānijā, es, goda vārds, jūtu, kā izgludinās manas smadzeņu krokas.
katrā ziņā, deviņos vakarā braucu uz Sogndāli, no kurienes arī pusviendpadsmitos dodos uz Oslo. tad uz lidostu un tad jau pusdivos esmu Rīgā, no kurienes, kā izskatās, neviens nevēlas mani aizvest uz Kandavu. vēl kas - kāpēc dzirdu šausmu stāstus par karstumu Latvijā? es tā neesmu ar mieru!
P.S. varbūt kāds no labajiem ļautiņiem šeit, kurš, iespējams, brauc uz/gar/caur Kandavu, būtu ar mieru paķert līdzi mani un vēl trīsdesmit kilogramus mantu? :D
P.P.S. pāķēni mierīgi uz vakarpusi drīkst iegriezties pie manis (tas ir astoņpadsmitais datums) un atnest ēst. ^^