tikko nomira Juhans Raudseps un es atkal raudu kā mazs bērns. es nesaprotu, kas ar mani pēdējās dienās notiek! nervi uzvilkti kā stīgas, nāk raudiens par to, ka izbeidzas cigaretes, par katru onkuli vai tantiņu, kas stāv ielas malā un lūdz naudu, par katru, atmiņas uzjundošo, dziesmu. satraucos par visu, rokas trīc pie mazākā satraukuma. runāju vēl ātrāk, nekā parasti un pēdējo trīs dienu laikā esmu izsmēķējusi četrarpus paciņas. varētu padomāt, ka man kaut kāda rudens depresija uzbrukusi.

tikko atklāju burvīgu Mum dziesmu, kuru pirms tam nebiju dzirdējusi. ^^

vēl tikai divsimt piecdesmit lappušu. līdz rītam jau būšu tikusi galā. :D

septiņos pabeidzu. velns, kur viena grāmata tik ilgi var lasīties.

es visu nakti lasīju to nolādēto 'Sōlu' un tagad man arī rītdien jārunā. pie velna, es no uztraukuma nobeigšos. un tas tikai tādēļ, ka mēs kādas desmit reizes aizrunājamies galīgi šķērsām par dažādiem politiskiem un morāliem jautājumiem, sakarā ar trimdinieka dzīvi. tas viss ir baigi jauki, bet NERVU ŠŪNAS NEATJAUNOJAS.
un vēl kas - kāpēc Dreijers katru reizi viltīgi smīn, kad mēs par kaut kādām tāda veida lietām sākam runāt? moš viņš, tāpat kā Kristians, ir sirds dziļumos ar Ļeņinu un Staļinu un gribētu piedzīvot 'padomju tautas' stulbumus?

tātad rīt divi vārdiņu kontroldarbi angļu valodā un kontroldarbs bioloģijā par selekciju. TAČU es visu pagājušo nakti negulēju un tagad gāžos nost no krēsla, ko jūs man varētu ieteikt?

tikko rakstīju savu angļu valodas esejas kļūdu labojumu, miegs nāk, galva klanās, pusmiegā vēl kkādas sapņveidīgas domas maisās pa galvu, uztrūkstos no it kā miega un jāsvītro ārā vesela rinda ar kaut kādu bezjēdzīgu teikumu latviešu valodā. es nesaprotu, kur tāds autopilots var ieslēgties. skolotāja, lasot šito, nomirs aiz smiekliem. :D