es visu nakti lasīju to nolādēto 'Sōlu' un tagad man arī rītdien jārunā. pie velna, es no uztraukuma nobeigšos. un tas tikai tādēļ, ka mēs kādas desmit reizes aizrunājamies galīgi šķērsām par dažādiem politiskiem un morāliem jautājumiem, sakarā ar trimdinieka dzīvi. tas viss ir baigi jauki, bet NERVU ŠŪNAS NEATJAUNOJAS.
un vēl kas - kāpēc Dreijers katru reizi viltīgi smīn, kad mēs par kaut kādām tāda veida lietām sākam runāt? moš viņš, tāpat kā Kristians, ir sirds dziļumos ar Ļeņinu un Staļinu un gribētu piedzīvot 'padomju tautas' stulbumus?