tikko nomira Juhans Raudseps un es atkal raudu kā mazs bērns. es nesaprotu, kas ar mani pēdējās dienās notiek! nervi uzvilkti kā stīgas, nāk raudiens par to, ka izbeidzas cigaretes, par katru onkuli vai tantiņu, kas stāv ielas malā un lūdz naudu, par katru, atmiņas uzjundošo, dziesmu. satraucos par visu, rokas trīc pie mazākā satraukuma. runāju vēl ātrāk, nekā parasti un pēdējo trīs dienu laikā esmu izsmēķējusi četrarpus paciņas. varētu padomāt, ka man kaut kāda rudens depresija uzbrukusi.