11 October 2009 @ 05:08 pm
 
mamma un māsa bijušas pie kaut kādas pareizticīgo dziednieces or smth un tagad viņas grib kristīties. aiznākamsvētdien. un mana dārgā mātes kundze ir nolēmusi, ka arī man to vajagot. it kā jau tas nebūtu nekāds upuris, bet vienalga - nešķiet pareizi to darīt, ja reliģija manā dzīvē lielu lomu neieņem. respektīvi - es neesmu ticīga, un es jau it kā piekritu, jo mana mamma tam tic, bet man tas tomēr šķiet kaut kā pretdabiski.
man tomēr ir cieņa pret jebkādu ticību un es tās pieņemu, tādēļ es justos it kā nepiederīga un liktos, ka tādā veidā izrādu sava veida necieņu (neticīgi cilvēki taču nekristās, vai ne?). es neesmu nekāds antikrists, bet tas liek justies mazliet nekomfortabli.
 
 
stāvoklis: anxious
 
 
( Post a new comment )
fūrija[info]annija_ on October 11th, 2009 - 05:45 pm
tieši tur jau tā atšķirība. :D man gribētos domāt, ka es spēju loģiski spriest. un doma, ka es to negribu darīt, liek man justies kā kaut kam ļaunam or smth, bet, ja es to darītu, - tas uzreiz liekas perversi (es stāvu banzīcā, mani krista un tajā pašā laikā gribu, lai tas viss ātrāk beidzas, un domāju, cik tas viss ir stulbi).
nekad nebūtu domājusi, ka man būs jāizdara šāda izvēle. :D
(Reply) (Parent) (Link)