esmu beidzot sevi izčakarējusi līdz pēdējam. ja kādreiz es dzēru kādas sešas kafijas dienā, tad šodien es izdzēru divas un manas rokas vairs neklausa. es jūtos kā alkoholiķe vai, labākajā gadījumā, ar sirdi slima ome. man trīc rokas un esmu izlēmusi. tikai viena kafija dienā, divas karotītes četru ar pusi vietā, sākot no trīsdesmit pirmā augusta. līdz tam - nekādas kafijas. tas vienkārši nav normāli, es tikai daru un daru sevi pāri, nemaz nedomājot par sekām. vai varbūt es apzinos sekas, bet esmu pārāk vienaldzīga pret to, kas var notikt.