zināt, kas ir viena no lietām, ko es vienkārši mīlu brīvdienās? tas, ka es varu visu nakti dzert melnas kafijas, skatīties foršas filmas un tad ap pusčetriem iziet pastaigāties līdz saullēktam, ko sagaidīt, sēžot uz Kandavas burtiem (nu tādi, kādi ir, kad iebrauc Rīgā - tādi lieli un balti). iet gulēt pusseptiņos un celties trijos dienā.
jā, man nav nekā labāka, ko darīt, man nav dzīves, bet tas mani iepriecina. mhm, ne jau tas, ka man nav dzīves, bet viss, ko es tikko pieminēju. jā, ja kāds šo vispār lasa, tad to jau saprata, man šķiet. es arī zinu, ka man nevajadzētu apšaubīt faktu, ka kāds šo lasa. bet man ik pa laikam ienāk prātā, ka varbūt tā nenotiek, tādā gadījumā nav nekāda sakara publiski rakstīt. ē...
ok, man ir žēl visu šo dzēst ārā, tas aizņēma laiku, bet tikpat labi es būtu varējusi ierakstīt smaidiņu - aptuveni tas pats.
khm.
jā, labi, bučas, mīlu, čau.