ir tik skumji, kad lielākā daļa literātu gatavojas salidojumam. kāds dejos, kāds dziedās, kāds runās 1050 cilvēku priekšā. bet es esmu visu palaidusi garām. es tā būtu gribējusi skaistā kleitā runāt visu šo cilvēku priekšā, par spīti tam, ka droši vien piečurātu bikses no bailēm. ar savām nolādētajām bailēm es liedzu sev iespēju izjust to brīnišķīgo sajūtu, kad, noejot no skatuves, tu zini - viss ir izdevies, darbs ir atmaksājies un gandarījums ir milzīgs. tik reti iznāk parādīt, ka varu. un arī izjust, ka varu. un tas ir tāpēc, ka es pati sev neļauju tam noticēt.