11/8/10 01:50 pm - Svēt-ceļojums, short-atskatsEsam Norvegija, pilseta Fredrikstad, tipiski miliga norvegu maja, ara ir nedaudz apmacies, bet citadi skaidrs un dzestri auksts laiks, pie 0 gradiem.Celojums ilgst apmeram pusotru nedelu un ir divejadas sajutas - vai nu mes jau loti ilgi celojam, vai nemaz ne tik loti. Esam satikusi daudz lielisku cilveku, pabijusi vairakas draudzes, majas grupas, vadot slavesanas un tas patiesam bijis lielisks laiks, cik cilveki ir priecigi. Dievs par mums patiesam rupejas, ta ka mums netrukst ne spilvena, ne segas, ne siltu kaju, ne laba edama, ne degvielas, ne jauku cilveku, vienvardsakot, esam ar dzivi apmierinati!;D Bija interesanti, ir interesanti un noteikt bus, si ir tikai otra valsts pec Zviedrijas, un Spanija mus gaida. |
taada taa dziive
Recent Entries
10/28/10 02:00 pmDodamies ceļā. Pirmā pieturvieta - Stohkolma.Nu ko, ar Dieva svētību!:) |
10/20/10 03:42 pmKoncerts "MĪ-LES-TĪ-BAI" - Francijā padzīvojuša latvieša Rolanda Lappuķes izpildītas franču dziesmas, kas sasildīja ļoti tajā vakarā; Vara Vērtas "Pārdodu vēju un zirgu vēl klāt..." prezentācija.Love, Eat, Pray - amerikānisks, krāsains gabals, kas nedaudz liek aizdomāties, nedaudz liek vilties. The Social Network - pēc filmas biju tik apjukusi, ka ieraugot pazīstamu seju, nespēju atcerēties, ka spēlēju ar viņu vienā ansamblī un ka viņu sauc Uldis. Entre les murs - dažādas balvas ieguvusī; filmas darbība galvenokārt notiek vienā klasē, kurā galvenā loma ir dialogam/attiecībām starp skolēniem un skolotāju, iespējams franču valodas dēļ, bet man patika. Alu cilvēks - smējāmies līdz asarām . Ensemble, c'est tout - šīs filmas laikā sagribējās uzrakstīt šo postu. UPD. Un homme et une femme. - klasika |
10/20/10 12:49 pm - 2010. gada jūlijs, augusts, septembris( ... to nav iespējams pabeigt ) |
10/13/10 05:39 pm - jāatbrīvojas no slinkumaTā gribas saslinkoties, nebraukt ne uz Klostera ielu ar Kasparu, ne ČBK ar K.S., vienkārši palikt mājās un palasīt grāmatu vai noskatīties, piem., kādu franču filmu. Ir jau pāris novilktas, bet kā vienmēr tiek atstātas "labākiem laikiem" un beigās ir daudz filmu, kas ir padomā, bet neredzētas.Bet nu ČBK man nav variantu, man tur jābūt. Un kāpēc ārā līst?! Lai gan varbūt arī vairs nelīst..:) Un jā, apraksts par Franciju ir pro=ce=sā, oui! |
10/7/10 11:01 pm - salīdzinājums :))- Cik stipri tu mani mīli?- Tik stipri, kā skrien dinozauri. (Dāvis, 4 gadi) |
10/7/10 04:09 pm - je pense, je pense, je pense.. mais il faut que je fassePavadīju lieliskus divus ar pus mēnešu Francijā, man noteikti jāuzraksta par tiem!Je dois! .. turpinājums sekos ;D |
6/28/10 10:43 am - atvaļinājums no pilsētasPiecas dienas lauku idilles. Neatceros, kad tik ilgi būtu bijusi Vecpakalniešos.Apkārt zaļum zaļš, nepārtrauktas putnu balsis un ūpītes čaloņa, gaiss, savs pagalms, dārzs, kurā var iziet jebkurā brīdī, puķes, badmintons, grāmatas, daudz miera, tuvākie, maz vārdu. Blenderētas zemenes ar saldējumu - tāda ņammma!! |
6/18/10 10:55 pm - nedaudz netieku ar sevi galāEsmu pabeigusi bakalaura studijas un, tā rupji sakot, nedaru neko.Un nav nekāda attaisnojuma neko nedarīt, un vispār žēl, ka sajūta, ka tādam jābūt. te viens, te otrs.. aizslīd visādas iespējas, piedzīvojumi, pieredzes un tad no tā visa jāsecina, ka māku tikai sēņoties. Brīvprātīgais darbs, Francija Z, jūlijs-augusts, gandrīz visa vasara, bet valoda, pieredze.. nobijos, nosēņojos. nav gana labs? Igauņu-latvišu bērnu dziesmu svētku vadīšana igauniski, te bija piedāvājums, ne vēsts, ne ziņas.. Šovakar zvana Andris - negribi braukt uz vienu, divām nedēļām uz Vīni. - Man rīt ir izlaidums. - Nekas, nobasto izlaidumu. - Nevaru. (pa starpu mamma) - uz Vīni? Brauc! Esmu izstaigājusi gandrīz visus tos milzeņu, lai atrastu izlaiduma kleitu, ir uzaicināti cilvēki (lai gan tie ir tuvākie un saprastu), bet visas tās veltītās domas izlaidumam, dāvana, kas gandrīz "iesaiņota" pasniedzējai un paredzētais vakars ar kursabiedrenēm.. Nu ja būtu jāizbrauc kaut vai parīt.. kas tā par bremzi manī sēž? pat mamma saka - brauc! |
6/2/10 02:18 am - kaut kur tomēr uzrodas prieksKā iepriekš teicu - Dieva spēki nav mani spēki - bakalaura darbs novērtēts ar 9.Tas ir kaut kas tāds, ko es nebiju gaidījusi, nudien nebiju, lai gan darbs un pūles tika pieliktas, taču ja salīdzina ar citu veikumu, tad varbūt ne tās lielākās. Bet šobrīd ir jau sajūta, ka tas viss ir garām, un pie tam ar laimīgām beigām. + vakara noslēgumā pasēdēšana ar kursa biedrenēm vienā burvīgā dzīvoklī :) |
5/30/10 08:44 pmŠķiet, ka turos uz tāda tieva trausla diedziņa, kurš ik pa brīdim noraujas un tad tas atkal jāsasien, bieži raujas un sajūta nedroša un emocionāli nestabila.Aizvien biežāk sāk likties, ka nemāku ar sevi tikt galā, saprast, izlemt, sajust, saredzēt, saklausīt.. Tāda sajūta, ka pašiznīcinos, degradējos, reducējos.. aizvien lielāks tukšums, aizvien lielāka neizpratne (tukšuma dēļ). diezgan neizturami |
5/23/10 06:48 pm - vai nu tas būs "pasaules gals" vai "atdzimšana"esmu gulējusi šorīt 3 stundas, iepriekšējā naktī 5,šī nakts neparedz gulēšanu nemaz un tam visam pa vidu ir jāsmadzeņo, un pie tam ĀTRI! darīšu visu, kas manos spēkos, lai rīt 16os tas stāvētu uz LKA KSM katedras galda, bet Dieva spēki nav mani spēki. |
5/20/10 06:26 pm - bakalaura darbsVai tiešām tas kādreiz tiks pabeigts!?!? |
5/13/10 03:46 pmJūra, viļņi, mutē smeļas ūdens un ir auksti. |
5/2/10 11:46 pmDejas diena ir mani absolūt izpumpējusi.Ļoti grūti saņemties domāt, jo īpaši par lietām, kas saistītas ar bklv darbu. Kaut kādā dīvainā kārtā piespiedu sevi piecelties pirms 9iem, lai 10os jau būtu pie VEF. Nē, es nenožēloju, ka aizbraucu izkustēties, drīzāk sapratu, ka ķermenis ir novārdzis (ja ir vēlme kaut ko aktīvā padarīt), priecājos par laikmetīgo deju, par džeza deju. 7diena tā arī palikusi par brīvdienu, lai gan pilnā sparā bija jāizmanto vienbūšanas mājās iespēja un jādrukā, jālasa, jādrukā, jālasa, bet tas viss nogurums uzdzen tādu vienaldzību un bezspēcību, ka nav godīgi. Bet silta, saulaina diena, tas priecē; gribas radīt kādu skaistu mūzikas gabalu, kopā ar daiļavām; gribas uz laukiem, pie dabas; gribas dejot; iet uz pasākumiem; lasīt grāmatas, lasīt par kultūru un cilvēku dzīvesstāstiem; šovasar aizbraukt laivu braucienā .. tad kad būs uzrakstīts, jāatceras te ieskatīties! |
4/26/10 11:21 am - a movieThe Notebooktas stāsts.. tie raksturi |
4/21/10 12:44 pm - šodien tā irnosiki rupjinu ko lai saka.. mana dzīve tā teikt iesūkā (nesaprotu, kāpēc izmantoju šādu vārdu, debīls vārds kaut kāds).totāls panīkums, ne šis te tas, ne šur ne tur. nu jā, katrs jau mēs pats to dzīvi veidojam, es šajā ziņā kaut kā esmu riktīgi fail. bakalaura darbs ir konkrētā pakaļā, nav attīstības, nespēju noteikt tā virzību, izvirzīt konkrētu vai vismaz aptuvenu, bet mērķi (kad es vispār esmu mācējusi tādu izvirzīt? (varbūt kursa darbā, varbūt)). tāda muļļāšanās vien sanāk. ne mācos, ne strādāju, ne ko citu. a ko lai citu dara, kad uz sirdsapziņas bakalurs sēž? stāvēju šorīt 10. tramvaja csdd pieturā un nācās sev atzīties, ka laimīgākie cilvēki ir tie, kas ir brīvi, kas ir nepieradināti, kuri neprasa, lai viņus mīl, lai rūpējas vai pievērš uzmanību, nepieradināmie. lai gan katram gribas, ka viņu mīl, bet tā, ka tas nav obligāti. nu ko tur, jāatzīstas, ka ilgi jau nebrīve, ilgas, melanholija (?), grūtsirdība un vispār - čota ņeto v serdce mojom. nebrīvība (yes, it's all in your head). |
4/15/10 02:04 pm - un filmLes parapluies de Cherbourg |
4/14/10 01:14 pm - Palikt augšā vai krist..zini, Žak, Patti ir kļuvusi pavisam sveša, un es kā tāds cālēnsvēl lasu beidzamās viņas mīlestības graudus ..bet to ir kļuvis tik maz, ka es jūtu, es ciešu badu ..es nīkstu savā vienatnē un nesaprotu, kāpēc.. ..kāpēc nenospļauties un neiet tālāk? ..kāpēc tā vienkārši vairs nelaist viņu savās domās, teikt "slēgts" un pie viena pārvērst viņu neizteiksmīgā akmens tēlā, uz kura pat nesēžas baloži ..un nenolikt soliņu tam līdzās, lai nebūtu kārdinājuma apsēsties blakus ..kāpēc ļaut sevī plūst šīm melnajām asaru upēm, kas ne vairs dienām, bet stundām ēd baltos smilšu krastus, kā inde zogot dzīvumu ..ar baisu ūdenskritumu pašā sirdī ..kāpēc tā vienkārši neuzlikt šai upei varenu dambi un neļaut tai izžūt sausai ..un kāpēc gan galu galā nebūt brīvam, kā allaž, kāpēc nelēkšot pa ziedošu magoņu pļavu, bet turēties stīvi - būt un balansēt kā uz tievas un nostieptas virves starp Kualalumpuras debesu torņiem, izmisīgi raudzīties lejup un mēģināt tomēr vēl palikt augšā ..turēties visiem spēkiem, un tikai no viņas retajiem maigajiem vārdiem vēl izdabūt pēdējo līdzsvara devu .. un kāpēc tomēr nenokrist, nesašķīst un nesākt celties no gala .. ak Žak, es nezināju, es tiešām nezināju, ka cerība ir tik sīksta (G.Bojārs) |
4/7/10 10:53 pm - sievieteTrešdiena. Šodien bijām saderināto kursos. Stāstīja par ģimenes ekoloģiju, par dabīgo ģimenes plānošanu. Vai nu tas pāris tik labi pastāstīja, vai arī vienkārši esmu sajūsmā par dabīgo plānošanu. Viss dabā ir tik pārdomāti izveidots, vajag tikai ieskatīties, uzmanīgāk pavērot!Sieviete viena ciklā laikā var manīties kā četri gadalaiki (pavasaris, vasara, rudens, ziema), kas saistīts ar hormonu maiņām un iekšējiem procesiem un iespējams ir par pamatu tam, kāpēc saka, ka no sievietēm neko nevar saprast - te smejas, te raud.. Runājot par bērnu ieņemšanu, viņi pastāstīja vienu atgadījumu par sievieti, kas nevarēja ieņemt bērnu. Aizgājusi pie konsultantes, kas pārzina šīs dabīgās metodes, konsultane jautāja sievietei, vai viņa bieži mēdz raudāt, uz ko sieviete atbildēja - nē. Tad konsultante ieteica viņai nopirkt kilogramu sīpolu, un tos sagriezt, kas kā zināms izraisa asaras. Sievietei izdevās ieņemt bērnu. Šis gan nav zinātniski pierādīts, bet ja nu tas bija iemesls? Liek padomāt par to, cik ļoti organismā viss savstarpēji saistīts. Arī tas, ka sieviete pēkšņi var sākt raudāt, nav tāpat vien. (kā tas vīrietis šodien teica - vienā dienā sieviete var par joku pasmieties, citā - to uztvert jau savādāk). Ir ko izdibināt. |
Powered by Sviesta Ciba