taada taa dziive

Recent Entries

5/23/11 11:13 pm

Šodiena.
Pirmkārt, tā vietā, lai no paša rīta uzsēžoties uz riteņa aizbāztu ausis ar austiņām jeb mūziku,
gribas tomēr dienu sākt ar lūgšanu, respektīvi parunāt ar Dievu un veltīt kādas domas dienas gaitai.
Otrkārt, tiku zem tā negantā lietus, sākumā kaut ko pukojos, bet pēc tam sapratu, cik tas ir lieliski,
izmirkt vasarīgā lietu, kā no grēkiem nomazgāties :P.
Treškārt, biju pie zobuārsta. Sen nebija būts, un iedomājoties urbi un visas tās rakņāšanās padarīšanas nemaz negribējās, un tās zobu sāpes pēc tam.. Anestēzija lika aizdomāties par cilvēka ķermeni, kad tas ir miris un nedzīvs, cik smags viņš sāk šķist, kaut vai piemēram, ja tiek nogulēra roka, tāds gaļas blāķis vien ir. Cik tomēr ir laba sajūta, kad ķermenis ir pilns dzīvības sulas!
Ceturtkārt, vakars radio Naba raidījumā "Zaļais prāts" ar mīklu minēšanām un tādām lietām, smieklīgi jau.
Miniet nu: Tam ir trīs krāsas, no kurām divas noturīgākas un pilna valsts dvīņubrāļu. Kas tas ir?;D

Piektā kārtā, svētdien bijām ar ģimen uz Karību jūras pirātiem 4 un jāatzīst bij ļoti labs, šadas tādas labas idejas, pozitīvas emocijas pēc filmas. Džonijs, kā vienmēr lielisks!

Sestā - sāku lasīt Č.Dikensa "Lielās cerības", latviešu valodā gan, sen jau esmu gribējusi izlasīt kādu viņa darbu.

Un septiņkārt, 3dien un 4dien dodos ar Gintu uz JRT "Melno pienu" un "Slaktiņa dievu", uz teātri arī sen gribējies aiziet.

P.S. "Letters To The Metro" un "White Noise" ir traki skaisti Mogwai gabali!

5/18/11 03:16 pm - grāmata

Aleksandrs Dimā (dēls) "Kamēliju dāma'. Biju bibliotēkā, gribējās paņemt kādu grāmatu, izvēlējos šo, nebija ne jausmas, par ko tā ir. Tagad zinu. Un kā tie rakstnieki var kaut ko tādu sacerēt? es to lasīju un šķita, ka tai noteikti bija jābūt taisnībai, reālam stāstam, ka ir iespējams to visu tik labi aprakstīt, iedomāties un dzīvot līdzi. Ap to mīlestību stāsts, nelaimīgu, merde!

4/27/11 10:47 am - Cuise, Nevers, pèlerinage

Esmu atpakaļ Latvijā, bet Francija..
Ah, es mīlu to kopienu, es mīlu to mazo ciematiņu un tos cilvēkus!
Pirmslieldienu nedēļa tika pavadīta Nevers, vietā, kur dzīvoja sv. Bernadete un kur
kapelā atrodas viņas iebalzamētais ķermenis, kurš trīsdesmit gadus pēc viņas nāves nebija satrūdējis.
Mēs pavadījām skaistu nedēļu bijušajā klosterī, smilšu krāsas akmens sienās,
kuram ir skaists iekšējais pagalms un parks, diezgan hardcore garīgu nedēļu un svarīgu, ar
nedaudz "kas tevi nenogalina tikai padara stiprāku" efektu. Ar skaistu saulainu, vasarīgu laiku,
smiekliem, cilvēkiem, kas ir citādi un kas ir vesela pasaule, ko atklāt, ar noskaņu un franču valodu.
Ar riteni pa burvīgi-antīkiem apvidus ciematiņiem. Ģimeniskums.

Et j'adore Bon Iver - Re: Stacks.

Tagad varētu nedaudz pa Latviju arī padzīvoties..:)

4/5/11 05:53 pm - šort-trips uz Īriju

Kārtējais ceļojums ir galā. Pavadītas foršas divas nedēļas ar Kiku, Kasparu un citiem.

Divas dienas pie Tomasa Fredrikstat, Norveģijā.
Astoņas dienas Irijā pie latviešu ģimenēm, spēlējot diekalpojumos Dublinā, Wexfordā, Karikmakrosā,
mājas grupā Longfordā. Skaista nedēļas nogale ar diviem mācītājiem - Uģi un Arti Druvieti (tiešām apbrīnoju šo cilvēku).
Trīs dienas Ennisā spēlējot uz ielām un saņemot daudz monētu un komplimentu, jo īpaši par Kikas fantastisko balsi.:)
Smieklīgais Oskars, Miezīšu ģimene, Ongar!! un vakara ekskursija, divstāvīgie autobusi,
negaidīti, bet interesanti - satikts sen nesatiktais Rihis, kuru jau sen neviens tā nesauc, zilais latviešu busiņš, īri,
mežonīgā un zaļā Īrijas daba, lauki, aitas, pūkainās govis, gardais piens, Giness un kodējs Alans. Kit Kat šokolāde ar to piparmētr' iekš' to vafel, divas naktis hostelī, debešķīgs saullēkts ceļā uz Dublinas lidoostu!..

Diena Ninšopingā, Zviedrijā pie jaukā Gorana un viņa sievas Mariannas, saulaina pastaiga pa akmeņainajiem apvidus mežiem un salām pie Baltijas jūras.

Un visur saulains un pavasarīgs.

Un daudz jēdzisku, nejēdzisku un filozofisku sarunu ar Kiku ap to dzīvi.

Bet nekas nav beidzies, lūk, jau rīt sākas nākamais ceļojums, lidoju uz Franciju.

3/14/11 11:46 am - bezjēdzība un jēdzīgums

Pasaulei ir tik augsti griesti un tik zema grīda, ka
Reizēm ir traki grūti saprast, kā lai atrod līdzsvaru starp šīm lietām.
Kur man pašai ir vieta starp saviem sapņiem un grūtībās nonākušajiem, kam nepieciešama palīdzība.
Zinu, ka no salīdzināšanas rodas (ja ne visas, tad) daudzas nelaimes.

Klausos Adeli un domāju, nu kā būtu, ja viņa nedziedātu un mēs nedzirdētu šo skaisto balsi un dziesmas, - daudz nebūtu. Un vajag arī Sus Dungo, Kasparu un Kiku, ceļojumus, dejas, teātra izrādes, krēslus parkā, pildspalvas atsperi, kurpju šņores..

Vismaz kaut kā to savienot..

3/11/11 10:54 pm - kustība

Par deju tēmmu turpinot:
dzīvojoties pa youtube atradu šādus tādus kate jablonski deju video, tik interesants ir tas veids kā viņas kustas (nekas pārāk neredzēts, bet tomēr) un tā horeogrāfija kopumā
-> http://www.youtube.com/watch?v=n8cPYzHZyOI&NR=1
http://www.youtube.com/watch?v=LocohsJRiRU&feature=related
http://www.youtube.com/watch?v=DhWhdKiK2ks&feature=related
traki daudz tur to video..

Dzīves laikā pa retai reizei, dzirdot kādu dziesmu, ienāk prātā, ka gribētos tai izdomāt horeogrāfiju,
viena no pirmajām bija kāda no Jairus dziesmām un šodien, klausoties Lecrae, uzrunāja šī dziesma
-> http://www.youtube.com/watch?v=LHnZRZiCYHE

3/10/11 11:08 pm

Ja uz pasaules pastāvētu ideālais vīrietis,
es ar savējo dejotu mūsdienu deju, jā.:)

(vakar no rīta man likās, ka tā nedaudz notika)

3/10/11 12:00 am - tieši tu!

"Ja kaut kam ir jēga, tad visam ir jēga," jau kuro reizi teica Kika,
un tieši Smiltenē vienu vakaru bija šāda sajūta par katru cilvēku, katru sarunu.

Man jāuzraksta par Smilteni..

2/25/11 10:52 am

Dziļas skumjas. Tādas, kurām pa virsu var peldēt viskautkas.

UPD. un kopumā ņemot, man nepatīk šī dzīve, lai gan ar mani ir noticis daudz laba
un tā (dzīve) droši vien ir nesalīdzināmi labāka kā daudziem citiem (nevaru izturēt, ka šis "citiem" man tā duras acīs).
un zinu arī to, ka es pati daudz ko nosaku, un tomēr ir lietas, ko pats nespēj noteikt.
ir aizsērējis vai salūzis kaut kāds svārts, un problēma ir tā, ka es no tiem pārāk daudz nesaprotu.
.

2/20/11 02:17 am - kultūrai un garam




Šodien ar Kasparu un Kiku bijām Rāmavā (pēdējo reizi tur biju.. ak jel, kurš tad to atceras.. pirms 5 gadiem? ar JDJ jauniešiem šķiet, cēlām sniega vīrus, atceros meiteenc, aināru (toreiz vēl vectēvu).. omg..), vadījām slavēšanu Alfas kursniekiem. Vēlreiz un vēlreiz ieplešu acis un sajūsminos par to, cik cilvēki var būt traki pēc Dieva! Slavēšana tiešām bija slavējoša. Bija lekcija par Svēto Garu un viņa dāvanām, par to, kā viņš var izpausties, ja mēs vēlamies un pieņemam šīs dāvanas. .
.

Aīda  - tā šķiet ir viena no akadēmiskās mūzikas klasikām, tagad arī es varu ierakstīt to savā check listē. neesmu tik liels operas fans, lai sajūsmā sauktu par muzikālo izpildījumu, lai gan bija spēcīgi, bet tērpu krāsas (kā cilvēkam, kas kaifo no krāsām un to kombinācijām) un scenogrāfija mani noteikti neatstāja vienaldzīgu. a bet stāsts - l'amour. l'amour fou. . .
.

Cashback  - vakar ar Gintu netīšām uzdūrāmies šai filmai TV un izrādījās tīri laba, ja neskaita jau līdz aknām pieriebušos ar seksu un ģenitālijām saistītos jociņus, pat ļoti laba. šiet būtu jāseko sajūsminošam detalizētākam izklāstam.. man patika kā tika realizēts laika apturēšanas efekts un vispār ideja kā tāda, kurā pie apziņas paliek tikai laika apturētājs, patika filmas noskaņa, patika puisis (Sean Biggerstaff) un meitene (Emilia Fox) galvenajās lomās, patika stāsts par viņiem. nu jā, .. arī tie joki.;D .
.

Les choiristes - tas pie franču valodas uzturēšanas un baudīšanas filmām. lai gan vieta, kur risinās notikumi ir diezgan drūma (grūti audzināmo bērnu internātskola), komiskais un sirsnīgais piegājiens stāstam sasilda, iedvesmoja kora dirģents, viņa labsirdība. pāris franču dziesmiņas uzvedināja atmiņas par vasarā pavadīto laiku Francijā:
Ils ont des chapeaux ronds
Vive la Bretagne
Ils ont des chapeaux ronds
Vive les Bretons (šeit atrodama skaņa: http://www.youtube.com/watch?v=6q6T0j-hG

Gg&feature=related) .
.

Pirms kādas nedēļas biju Body & Soul deju studijā uz modernā džeza nodarbību, gribas tur atgriesties. gribas dejot. .

2/6/11 12:05 am

Your time is the greatest gift you can give to someone.
Arī Dievam?
Drošivien arī Dievam.

2/2/11 10:58 am

Ja man uzdod jautājumu, ko es vēlētos darīt.
Atbilde visbiežāk ir - es nezinu.
Kas man patīk? - es nezinu.
Bet ja tā padomā, tad kaut kaur zemapziņā vienmēr atbildē paliek - dejas.
Nezinu, kāpēc es to nerealizēju. Pietrūkst drosmes? Varbūt neviens īsti nedara to,
kas man ļoti būt pie sirds.

Šis video diezgan blows my mind, lieliska horeogrāfija, izpildījums un "mūzika".
http://www.youtube.com/watch?v=2ARY7WsktF4&feature=player_embedded

1/27/11 12:58 am

Šodien pēc ilgiem laikiem bija koncerts ar Sus Dungo, spēlējām Studentu klubā.
Traki daudz stresa, bet beigās tomēr ir tā piepildījuma sajūta, lai arī nebija gluži ideāli,
nebūt, bet bija nedaudz citādāk un bija klausītāji.:)

1/25/11 07:07 pm

Man ļoti žēl, esmu par gļēvu šai dzīvei.

un pateikt ko tādu noteikti ir daudz vieglāk kā izdarīt izvēli,
kā darīt.

1/21/11 01:47 am - somehow blows my mind

Blue Valentine.
Ir vismaz divi veidi kā uztvert šo filmu - tā var būt gandrīz pornogrāfiska, un tā var būt arī  atklāts stāsts, gandrīz dokumentāls, par attiecībām, to sākumu un beigām, liekot uzdot jautājumu - bet kas notika pa vidu? kāpēc?

Man patika un man nepatika, man patika Rajena aktierspēle, kaut kas man nepatika Mišelas tēlā, iespējams dzīvīguma trūkums, bet šķiet viņa savu lomu ir nospēlējusi lieliski .

"It is not pretending to know everything. It doesn’t have a philosophy about what happens in a relationship. It really wants to know what do you think. Where does love go? Why does it go away?
It is like a murder mystery in its own right, but it is this beautiful couple’s love is shot down in cold blood, and we are trying to find out whodunit. For the whole film, you are retracing the steps of their love to figure out who killed it. Was it him? Was it her? Was it the kids? Was it money? Was it time? Was it their jobs?"


1/7/11 01:02 pm

Strādājot l'Arche es jutos laimīga, man palika pāris stundas dienā sev pašai, es gāju vēlu gulēt un agri cēlos, bet tur bija laime.
Un man šķiet, ka tas tāpēc ka tur es jutos noderīga, ka tur es darīju katru dienu ko vērtīgu un savukārt brīvajām dienām bija pavisam cita garša. Taču tagad, kad ienāk kāda ideja, ko varētu realizēt, šķiet, ka tā nav laika, tā nav dienas vērta, bet nekas jau nemainās, jo diena nepaiet jēdzīgāk.
Vienkārši nepareizā attieksme.

12/31/10 11:25 am - skaista tā ziema

Pateicoties sniegam, pat pilsētā šoziem ir miers.
Tas noslāpē visus trokšņus.

12/29/10 01:32 am - dienasgrāmatīgs ieraksts

Šodiena ir apmēram tā:
Ķirbju mannā putra rītā.
Riekstukalns ar Baibu, Mariku, Mario un Kristīni, traki daudz cilvēku, gara gaidīšana uz dēli, bet beigās arī snovošan, ah..
Metro ar Kiku un Kasparu, + diskusija ar Filipi par Jaunu Sākumu (apņemšanās un visādas šādas lietas).
Slavēšana Pestīšanas armijā ar Kiku un Kasparu, protams.
Vēls mājās atbrauciens.
...
A bet rīt, rīt es cepšu piparkūkas, nom, nom :) un skatīšos bildes no 2 mēnešu garā ceļojuma!

12/12/10 11:44 am - kad ir tik grūti sevi saprast

Es jūtos tik brīvi brīdī, kad es sev pasaku, ka Tevi nemīlu.
Bet mana lielākā vēlēšanās ir Tevī iemīlēties.

12/12/10 11:44 am

Diena jāsāk ar lūgšanu.
Powered by Sviesta Ciba