9/23/11 10:55 pmSus Dungo fotosesija žurnālam Veto Barona centra fotosalonā ar ap septiņdesmit gadus vecu fotogrāfes kundzi (neliekas kopā, va ne? nu jā, tāda arī bija sajūta tai salonā). Redzēs, kas nu būs sanācis.Baltijas Pērlē šodien divas filmas: "Gilda" (1946). Šķiet, ka pirmo reizi mūžā redzu tik daudz vecu filmu, citādi droši vien nebūtu skatījusies, ja ne šis festivāls. Bet "Gilda" patiesībā man šķiet diezgan ok, galvenokārt laikam pateicoties galvenās lomas atveidotājai Rita Hayworth, kura savu lomu izspēlē ļoti saistoši, kas izpaušas viņas kustību niansēs, valodā, izskatā, fatalitātē. Un ausīs skan "Put the blame on me boy, put the blame on me.." (http://www.youtube.com/watch?v=prfwOvj "Melanholija" (2011). Mani interesēja, jo tur spēlē Kirsten Dunst, un pēc tam tas, ka režisors ir dēvēti ne-normālais fon Trīrs, tas arī palīdz saprast stāsta netipiskumu, dīvainīgumu. Filmas stāsts jau ir interesants - par Zemes saduršanos ar planētu Melanholija jeb pasaules galu un kā tas ietekmē šīs filmas personāžus. Ir absurdumi protams, trūka cilvēcīguma Kirstenas tēlam, tas nedaudz kaitināja un ne aktrises tēlojumā, bet scenārijā (bet iespējams, ka tā tas arī dzīvē, ka ne-normālajiem trūkst cilvēcīguma). Nav priecīgs, nav arī bēdīgs, ir tāds diezgan melanholisks un mistisks. Atstāj kaut kādu nospiedumu, liek domāt pēc filmas. "Guļošajai skaistulei" man nepietika spēka, šīvakara nogurumu īpaši paspilgtināja aukstums un mājupceļš ar velosipēdu, bet mazināja tējas krūze un siera kruasāns @ Cadets de Gascogne pirms došanās mājup. P.s. Mani favorīti joprojām: "Kā nozagt miljonu" (1966) ar Odriju Hepbernu, P.O'Tūlu un komiskajiem franču sargiem ;D, un "Debesu dienas" (1978) ar jauniņu R.Gīru un skaisto Brūku Ādamsu, būtībā par to, cik skaistums var būt postošs, (divas iepriekšminētās filmas arī ir ok, lai būtu vērts noskatīties). |
taada taa dziive
Recent Entries
9/19/11 11:40 amVakar pusnaktī ar divām Ilzēm, Kasparu un Ann-Helena (pustraki-mīlīgu vācieti-zviedrieti) bijām pie Bolderājas naksnīgās jūras.Bija tik silti un bezvējaini, ka nespēju beigt brīnīties. Šķiet notusējām tur kādas divas stundas, pasēdējām uz segām, ar Ilzi (viņa spēlē vijoli) atklājot daudzus savstarpēji zināmos, un visi devāmies kādu kilometru garā pastaigā gar tumšo piekrasti uz bākas pusi, kur mols. Skaisti, un tas maigais jūras gaiss, likās, ka viņš tāds nemēdz būt. Tad pēc ilgiem laikiem arī spēlēju Ģertrūdē, Krists jau sāka interesēties, kur pazudusi.: ) Un pa dienu Baltijas Pērle, un pirmā filma ar Odriju Hepbernu manā kontā - "Kā nozagt miljonu" - šķiet, ka šī filma no BP man pagaidām patikusi visvairāk (redzēju vēl "Gepardu", kas ir vizuāli un stilistiski skaista ar tā laika tērpiem, interjēriem un aristokrātisko toni, lai gan ārkārtīgi gara, un "Visi teic, ka es tevi mīlot", tāda sirsnīga muzikālā amerikāņu komēdija, bet vecie apakšstāsti par to, ka kāds ar kādu precas-krāpj-šķiras, nosita kkādu daļu patikas, un vēl redzēju filmu "Deviņi", kas arī mūzikls, diezgan krāšņi (piem., http://www.youtube.com/watch?v=foqg Jāieskatās kārtējo reiz, ko internests saka par vakancēm un tad jau Kongresu nams un mēģinājums Kexiem, mēģinājums Sus Dungo. |
9/11/11 05:00 pm - nevajadzīgs bulšids, lai atbrīvotos no neapmierinātībasMan totāli besī ārā tas, ka dodoties uz veikalu nopirkt Bacardikā paldies par drumsetu es izvēlos veco lielo Maximu, lai aizietu uz nesen atvērto Prismu, kur vēl neesmu bijusi, ar domu, ka tur es zinu, kur kas atrodas un ka tā ir Maxima, iespējams tur būs lētāk, protams man izskrēja cauri arī doma, ka jaunatvērtajos veikalos parasti ir visādi izdevīgi piedāvājumi, bet nu nē, es izvēlos Maximu, nopērku to sūda pudeli gandrīz par desmit latiem (ir atdota, miers), un šodien pēcpudienā tomēr aizejot ievērtēt jauno gigantu, protams atceros par Bacardi pudeli, eju meklēt, cik tad tā Prismā maksā, un redzu ciparu 7,12 Ls. Vienkārši EJ DIRST! |
9/3/11 02:01 am - filma/-asBefore Sunrise (1995), Before Sunset (2004).kā veidojas tie dialogi.. te tik vienkārši, te tik tēžveidīgi. un aktieri, ļoti labi.:) like (drošivien arī franciskā nots radīja savu noskaņu) |
9/1/11 05:52 pmBefore Sunset (2004)http://www.imdb.com/title/tt0381681/ divi cilvēki pastaigājas pusotras stundas garumā, vienkārši sarunājas un diezgan interesanti sarunājas. tur ir vairāki tādi teikumi, kurus gribetos izrakstīt un uz sevi attiecināt, kas jau padara filmu uzrunājošu. |
8/30/11 05:08 pmEh.., šodiena saplānota ar tik daudzām lietām, bet nekas īsti nešķiet īstajos robos.It kā jau bija iespējams paspēt un izdoties, bet kads jauc manu smilšu pili ārā un tur arī sāk zust entuziasms un spēks atlikušajiem pasākumiem. Merde! |
8/18/11 02:09 pmAbsolūti vienpatnīgs noskaņojums.Cilvēki nogurdina. Nav ne spēka, ne noskaņojuma dot citiem, kaut ko baigi domāt. Excitments par dzīvi ir izgaisis. Ir vasara, bet jūtos kā ziemas miegā, lai gan vajadzētu dzīties pakaļ siltajām vasaras pēdējām dienām. Nezinu, kas tas ir.., varbūt dzelzs trūkums. Sus Dungo miniatūres pēdējais koncerts jau rīt, iekš Dad kafē jubildejas. Virtuvē vārās spinātu zupa. Un šovakar tiekamies ar pāris igauņu radiem, kas atbraukuši uz Rīgu. Gribas tā mierīgi un noskatīties kādu vieglu franču filmu. |
8/6/11 02:44 amKaut vai viena stunda pie jūras (lieloties ar savu piena balto ādu augusta mēnesī) un trīs ceļā, kaut kur ārpus ar tevi, it makes difference.Sus Dungo koncerts pie Prieka (Priekā) bija savdabīgs, ar pieklajīgu klausītāju bariņu (lai arī ļoti trokšņainu), pēc 23iem dūdiņbalstiņām un instrumentiem skanot pa pus rajonu (Rīgas centrā), nejēdzīgiem skaņotājiem, kam nepielec, ka, ja saundčekā ir ritms, tad arī pašā koncertā tas ir jāuzgriež. Bet šajā koncertā jutās kaut kas ekskluzīvs, par spīti..:) Tad vēl izlasīju tikko twiterī, ka - "The happy pages of your diary are blank. /Glen Hansard/" un ar mani tā gadās. Un esmu pabeigusi Dikensa "Lielās cerības", nezinu, kāpēc to rakstu, jo man nav neviena kodolīga domugrauda, ko par to pateikt.. šī grāmata mani nedaudz kaitināja un tai pat laikā patika, intriģēja. Un Bon Iver - Perth, tik skaisti, ka smeldz, deemm |
8/2/11 12:07 amNekas nav apslēpts, kas netiktu atklāts, saka Bībele. Un tik daudz vieglāk ir elpot.Un tik nesāpīgi, ka es nespētu iedomāties. |
8/1/11 02:51 pm - iz-dzīves citātiSpāņiem patīk salkanums, latviešiem - sāpes. (Kika)Man patīk, ka man nepatīk. (No dziesmas par latvieti, kas skatās "Jauno Vilni");D http://www.ir.lv/2011/7/27/par-jauno-vi |
8/1/11 02:19 pm - lasot "Lielās cerības". vīrieša mīlestība."Patiesība ir tā: kad es iemīlēju Estellu ar vīrieša mīlestību, tad iemīlēju tāpēc, ka viņas daiļums bija neatvairāms. Teikšu tikai vienu: bieži un varbūt pat vienmēr es ar sāpēm apzinājos, ka mīlu viņu, par spīti saprātam, bez izredzēm, bez cerībām, bez laimes, par spīti dvēseles mieram, par spīti visām iespējamām atrunām. Un teikšu vēl: es nemīlēju viņu mazāk tāpēc, ka to visu zināju, un nebūtu viņu stiprāk mīlējis arī tad, ja uzskatītu viņu par pašas pilnības iemiesojumu."(Čarlzs Dikenss "Lielās cerības") Fips mīl, par spīti visiem saprāta "nē", and there is nothing he can do about it. Diez vai Dikenss to rakstījis no savas personīgās pieredzes vai tomēr apkārtējās. |
7/12/11 11:33 am - pētot mīlestību"Tikai sievietes pēdējā mīlestība spēj līdzināties vīrieša pirmajai mīlestībai."/Balzaks/ Tam, kas mīl, ir jādalās liktenī ar to, kuru tas mīl. /Bulgakovs M./ Mīlestība - interesantākā un vispiedodamākā no visām cilvēciskajām vājībām. /Dikenss/ :D Mīliet viens otru, bet nepārvērtiet mīlestību važās. Labāk, lai tā ir saviļņota jūra starp jūsu dvēseļu krastiem... . Dziediet, kopā dejojiet un priecājieties, bet, lai katrs no jums paliek vientuļš, kā vientuļas ir kokles stīgas, kaut arī mūzika rodas no to kopēja skanējuma. /Džebrans/ šis ir.. es īsti nezinu, vai vēlos viņam piekrist, vai nē, drīzāk it kā jā, bet tad to vārdu vientuļš aizstājot ar kaut ko nedaudz citu, kaut ko līdzīgu "pašam". Mīlestība un draudzība ir tās saites, kas notur manu dvēseli uz zemes. Nāves mirklī šīs saites tiks pārrautas un mana dvēsele aizlidos. /Helvēcijs/ Sievietes bieži vien iedomājas, ka ir iemīlējušās, kaut gan īstenībā nemīl. Aizraušanās ar intrigu, mīlas dēkas izraisītais prāta satraukums, dabiska slieksme kļūt tikt mīlētām un nevēlēšanās atsacīt iedveš viņām pārliecību, ka viņas pārņēmusi kaislība, kaut gan īstenībā viņas pārņēmusi tikai koķetēšanas tieksme. /Larošfuko/ šī ir interesanta atziņa. no sērijas - "you desired my attention but denied my affections". Mīlestībā izlikšanās ir ļoti līdzīga patiesībai. /Moljērs/ tāda ironiska piegarša Lielākais prieks cilvēka mūžā - būt mīlētam, bet ne mazāks - mīlēt pašam. /Plīnijs/ Neviens cilvēks nevar kļūt svešāks pat to, kuru kādreiz esam mīlējuši... /Remarks/ Ooo.. tas ir Remarks ;D, ironijas pilns. Neviens nav spējīgs saprast, kas ir īsta mīlestība, pirms laulībā nodzīvojis ceturtdaļgadsimta. /Tvens/ Amen!;D Vīrietis kļūst vēss pret sievieti, kas ļoti stipri to mīl. Izskatās, ka ar sirdslietām notiek tas pats, kas ar labdarību: tas, kurš nav spējīgs par to atdarīt, kļūst nepateicīgs. /Šamfors/ |
7/11/11 11:15 am..es nesaprotu, kāpēc vienam tā ir dots, bet otram nav..".. Jo mīlestība ir spēcīga kā nāve, un tās karstums ir varens kā elle; tās versme ir ugunīga un, un tās liesmas ir kā Dieva liesmas. Lieli ūdeņi nevar apdzēst mīlestību, nedz arī ūdens straumes to apslīcināt un nomākt; un, ja kāds pat visu sava nama pārticību būtu ar mieru atdot par mīlestību, tad tomēr viņš paliktu tikai par apsmieklu!" /Augstā dziesma 8, 6-7/ |
7/2/11 10:37 pm - man šķiet, ka es pati nesaprotu, ko esmu izdarījusiI'm so tired but I can't sleepMy mind is full but I can't speak Among the dust of the hard-to-reach, I'm stuck Right here somewhere between side a and side b I could call it a compromise Or just an intermission Some kind of consolation prize For the race I never finished I want to turn these tired gears I want to feel the follow-through Some kind of equilibrium Something to set my watch to I'm here somewhere in between Victory and a white flag Caught in this purgatory dream, I'm stuck But I want to set the record straight I want to retrace my every step If I could just rewind all the tapes Then maybe I'd find my loose thread Call it a compromise Or just an intermission Some kind of consolation prize So close but never finished I want to turn these tired gears I want to feel the follow-through Some kind of equilibrium Something to set my watch to |
6/27/11 03:21 pmIl y a quelque chose qui va pastu, es divas dzīves kristietība: kopīgums, individuālisms? lietu, līdz galam, neizpratne, neticība vēlme sakārtot pamatu kas ir svarīgi? |
6/23/11 01:08 amSagribējās uztaisīt savas dzīves CV-autobiogrāfiju ar bildēm, pieredzēm, video, stāstiem un tādām lietām.Prasītu lielu darbu, bet tas būtu pamatīgi un tā ka varētu atskatīties savā dzīvē kā grāmatu šķirstot. |
6/18/11 12:55 am - finally got to see this movie"Once"Filmas dokumentālisms sajūsmina, tik vienkārši un tik ekstraordināri, tik īsti. Atgādināja, kā mēs spēlējām uz ielas Dublinā, Ennisā, Drēzdenē, Rīgā. |
6/13/11 12:08 pm - SvētdienaVakar ar Kiku un Kasparu spēlējām Vecajā Ģertrūdē kristību dievkalpojumā, bija ļoti labs sprediķis, runāja mācītājs Krists, lai gan daudz ko vairs neatceros, bet viena no lietām, ko viņš teica tiem, kas kristījās - Tagad jūs vairs nepiederat sev, bet Dievam.- Man šķiet, ka šī doma vazājās manā zemapziņā jau kādu laiku, bet tagad tā izskanēja no ārpuses. Un es saprotu, ka tas ir tas, kas buksē - es neatdodu sevi Viņam.Es pārsvarā esmu "varbūt", "iespējams", "varētu" cilvēks, bet Dievs saka - "jā" vai "nē", "karsts" vai "auksts", bet es spītīgi esmu iespiedusies pa vidu. Un vakar Mežaparkā notika lūgšanu dienai veltīts pasākums, kurā arī spēlējām, dziesmusvētku estrādē. Pa visu parku skanēja slavēšanas dziesmas, Dieva vārds, un lūgšanas. Lūk tur bija dedzība! Tas ir tas "jā". Bija varbūt kādi 200 cilvēki, dīvaini šķita, ka tik liela vieta un tik maz izreklamēts, bet bija no sirds. |
6/7/11 11:45 pm - konstatējumsEs nespēju izturēt uz mani vērstu pētoši domīgu skatienu, nesaprotot, kas cilvēkam notiek galvā.Un es nespēju izturēt to, cik ne-atklāta es spēju būt, kad jāizsaka "slikts"/kritizējošs vērtējums, tā laikam skaitās liekulība, baigā iekšējā cīņa. Bet šādas lietas ir jāmāk pateikt delikāti, tā lai tas nenomet otru dubļos un tā kā, to nemāku, parasti noklusēju un reizēm jau labi vien ir. Drīzāk jāmācās izcelt skaisto, labo. |
6/6/11 12:12 pm - turpinot ceļotČetras dienas pavadītas luterāņu baznīcas dienu pasākumā Drēzdenē.Ar Kasparu, Kiku, baru gospelkoristu, mācītāju Kristu un citiem. Skaista pilsēta, katrā ziņā Elbas krasts un vecpilsēta, daudz cilvēku, daudz kristiešu, daudz mūzikas (gospel, worship, reggae, latin jazz, classical), spontāns pašu (mūsu triju) koncerts uz ielas ar pie simts uzmanīgiem klausītājiem, spontāna slavēšana naksnīgā pilsētas centrā, atpūta zālītē pie Elbas, kāju atsvaidzināšana un ārdīšanās strūklakā, uzstāšanās Baltijas teltī. Saule un neizturams karstums, gards gards saldējums (tai skaistā After Eight, ņammm!), dzelteni modernie tramvaji, smiekli. Un viena lieta, kas ir padarījusi manu bildi uz ticību nedaudz skaidrāku. Mācītājs Krists dalījās par Dieva mīlestības un elles konceptu savienojamību. Kāpēc lai Dievs sūtītu tos, kurus mīl uz elli? Iespējamā atbilde ir tāda, ka cilvēks, kurš virs zemes ir izvēlējies ne-ceļus, nespētu izturēt debesīs; tas spožums, kas tur pastāv radītu viņam parāk lielas ciešanas, tāpēc viņš nokļūst ellē, vienkāršiem vārdiem runājot. Tas tik daudz ko izskaidro par cilvēka brīvo gribu, par Dieva mīlestību pret mums. If you choose hell, you go to the hell and the other way around. .. Bet forša nedēļa!: ) |
Powered by Sviesta Ciba