tumšā tālā pilī
cietoksnī zem zibeņiem
rūpīgi izcirstā
vissenākajā klintī
triji simti kraukļu
sargā sveču liesmas
septiņi kundzes sikspārņi
sargā bruņinieka miegu
blakus uz samta altāra
sudrabā izlietā kausā
ļaunā zvēra dimanti -
bruņinieka maigās asaras

minūti pirms rītausmas
zvēra alā ielavās
seškājaina būtne
izkropļotiem spārniem

kundzes sūtīts pakalpiņš
paņem asaru kausu
padevīgi nes un noliek
pie savas kundzes kājām
tā ņem pa vienai asarai
un liekot tās pie sirds
tās vēršas skaistos briljantos
un atmirdz rīta gaismā
tad pamērcēti asinīs
kas ienaidniekiem nolaistas
tie iestrādāti kundzes kronī
un bruņinieka kara vālē//

mēs esam tie
kuriem par nāvi
nav jāmaksā nekas
un tie
kuri ik dienas
līdzās sev to jūt
mēs esam nolemtie
ar sūdzību grāmatām apkrautie
ar smaidiem ironiskajiem
un mēs kā kraukļi
savas īstās dienas gaidās
pastāvam un citus nomokām

…vakars, pilns nodevības. Un arī nakts un rīts. Pilns nodevības, vienaldzības, iekšēju asaru un smirdīgas vientulības. Tam bija jābūt skaisti. Taču nebija.
Priekšnojautām ir jāuzticas. Tikai diemžēl es nespēju atvairīt šo notikumu gaitu ar vienkāršu šo priekšnojautu pastāstīšanu citiem. Un arī draugu patiesās lūgšanas par mani nekam neder. Veči, nenostrādāja!
Varbūt, ka šis ir tas brīdis, kad man kaut kas ir jāsāk nožēlot. Jāsāk lūgt piedošana visiem pēc kārtas un jālūdz atļauja tomēr būt daļa viņu dzīves. Pizdjec, lūgt piedošanu priekš manis ir tas pats, kas griezt sīpolus bez ūdenslīdēju aizsargbrillēm. Tas ir pret maniem principiem. Un esmu taču nepārspējami spītīga.
Divos pretējos garastāvokļos man gribas dziedāt. Līdz asarām. Tā lai tās mani mokošās emocijas izplūst un vietā stājas citas. Varbūt ne labākas, bet vismaz citādākas. Un tagad es līdz asarām dziedāju FARMER BOYS "Here Comes The Pain". No sirds sāpēja.
Nē, laikam jau man nesāpēja tā nodevība tik ļoti. Tā bija uzticības nodošana. Es paliku nenovērtēta. Viss, ko no sirds centos dot, tika noraidīts un sadragāts. Jā, pati vainīga. Bet es neesmu tik cietsirdīga un nespēju nepalīdzēt kādam, kam tas vajadzīgs, ja es jūtu, ka to spēju.

***
pasaules ciešanām nolemts
sargeņģelis melns
es esmu no debesīm sūtīts
bet kāds tomēr kļūdījās manī
es esmu eņģelis
man cilvēku sāpes jāārstē
un manī jābūt priekam
nevis nāves mokām

Varbūt vienkārši tā bija atklāsme, ka tā tas patiesi ir. Patiesībā, ka reāli nav nekā. Skarbi. Un ne jau pirmo reizi. Ar katru reizi kļūst vieglāk tam visam tikt pāri. Līdz gala beigās vairs nepaliek nekas. Un tad jau es būšu tā, kas nodos un nerēķināsies ar citiem…

my darken soul
so full of love
dying soul
deadly love