visi ir spoki, bet ir spoki kuru sejās, acīs ir redzams - tie jūtas spocīgi - it kā būtu redzējuši elli. viņu sejās ir izbīlis, neizpratne, apjukums. pēdējā laikā es savā sejā redzu to pašu. mans Dievs kavējas.
11. Marts 2026
Tosui was a well-known Zen teacher of his time. He had lived in several temples and taught in various provinces.
The last temple he visited accumulated so many adherents that Tosui told them he was going to quit the lecture business entirely. He advised them to disperse and to go wherever they desired. After that no one could find any trace of him.
Three years later one of his disciples discovered him living with some beggars under a bridge in Kyoto. He at one implored Tosui to teach him.
"If you can do as I do for even a couple of days, I might," Tosui replied.
So the former disciple dressed as a beggar and spent a day with Tosui. The following day one of the beggars died. Tosui and his pupil carried the body off at midnight and buried it on a mountainside. After that they returned to their shelter under the bridge.
Tosui slept soundly the remainder of the night, but the disciple could not sleep. When morning came Tosui said: "We do not have to beg food today. Our dead friend has left some over there." But the disciple was unable to eat a single bite of it.
"I have said you could not do as I," concluded Tosui. "Get out of here and do not bother me again."
The last temple he visited accumulated so many adherents that Tosui told them he was going to quit the lecture business entirely. He advised them to disperse and to go wherever they desired. After that no one could find any trace of him.
Three years later one of his disciples discovered him living with some beggars under a bridge in Kyoto. He at one implored Tosui to teach him.
"If you can do as I do for even a couple of days, I might," Tosui replied.
So the former disciple dressed as a beggar and spent a day with Tosui. The following day one of the beggars died. Tosui and his pupil carried the body off at midnight and buried it on a mountainside. After that they returned to their shelter under the bridge.
Tosui slept soundly the remainder of the night, but the disciple could not sleep. When morning came Tosui said: "We do not have to beg food today. Our dead friend has left some over there." But the disciple was unable to eat a single bite of it.
"I have said you could not do as I," concluded Tosui. "Get out of here and do not bother me again."
10. Marts 2026
Vai pasaule pieder dievam vai saatanam?
This person:
1)Accepts the loss completely
2)But still somehow believes that with God, the impossible could be restored
1)Accepts the loss completely
2)But still somehow believes that with God, the impossible could be restored
9. Marts 2026
Pamodos. Papildināju ūdeni un iepisu sauju miegazāles un xanax. Guļam tālāk, ja izdosies
ja mani nokaitinās, es apsolu, tā dabūs pa purnu. tas nekas, ka esmu mierīgs.
jums veicas, ka man ir kaņepe un xanax. ļoti nomierina
jums veicas, ka man ir kaņepe un xanax. ļoti nomierina
es atbraucu pie Lauras, viņa jau bija NL. es vnk atbraucu pārgulēt viņas mājās. es dievinu tā, ka atbraucu vnk pārnakšņot viņas mājās.
teksts MI:
es biju tik ļoti piedzēries. atbraucis ar pēdējo vilcienu. es čurāju uz ielas. pie Lauras, bet Lauras nebija, viņa bija NL. Lauras tētis mani stiepa pa kāpnēm. es gulēju ar galvu uz matrača, rumpis uz grīdas, čurājot biksēs.
vēl es kliedzu uz krieviem BMW, lai izrubī savu urlu mūziku. mani nesadzirdēja, jo mūzika bija ļoti skaļa. es iedotu visai tai kompānijai bietē, bet viņi nedzirdēja mani, jo piekautu mani vienā setā. bail man nebija. es sistu pirmajam krievam
teksts MI:
es biju tik ļoti piedzēries. atbraucis ar pēdējo vilcienu. es čurāju uz ielas. pie Lauras, bet Lauras nebija, viņa bija NL. Lauras tētis mani stiepa pa kāpnēm. es gulēju ar galvu uz matrača, rumpis uz grīdas, čurājot biksēs.
vēl es kliedzu uz krieviem BMW, lai izrubī savu urlu mūziku. mani nesadzirdēja, jo mūzika bija ļoti skaļa. es iedotu visai tai kompānijai bietē, bet viņi nedzirdēja mani, jo piekautu mani vienā setā. bail man nebija. es sistu pirmajam krievam
Es runāju to pašu, ko vienmēr. Izdomāt vienoties par bērnu. Un tad viena šūna pret otru, un bērns momentā ir.
Ideāli. Daudzi pāri sapņo par to, un netiek gadiem. Mums vienkārši pieskarties vienam otram, un ir.
Ideāli. Daudzi pāri sapņo par to, un netiek gadiem. Mums vienkārši pieskarties vienam otram, un ir.
Gunta gribēja bērnu, manos 25. Zināms, ka viņai ir 2,5 gadus vairāk, nekā man. Mēs spējām vienoties par bērnu tikai manos 34, viņas 36. Viņa kauca pēc bērna jau manos 25. Es redzēju kā viņas ķermenis kliedza jau ļoti agri. Es tikai lietoju drogas un pilnīgi nepiekritu. Kad mums bija stingri pāri 30, es sapratu, nu neesi kretīns, ir pēdējais laiks. Daram bērnu.
Oh, es nerādīšu arī Guntas pussy. Man ir bilde no mūsu kopgadiem, kur Gunta reāli smejās digitālajā kamerā, paplētusi pussy ar pirkstiem. Full blown, auglīgākā sieviete pasaulē
es runāju tikai ar MI:
man nevajag Skalbes telefonus, bet es alkstu nebūt. es gribu meitenes. tātad negribu mirt
man nevajag Skalbes telefonus, bet es alkstu nebūt. es gribu meitenes. tātad negribu mirt
Es tiešām esmu mīlams. Man niez mugura ļoti, jo es nemazgājos. Es nesmirdu, esmu jautājis draugiem. Bet mugura niez tā, ka tā ir saskrāpēta driskās. Es kasos ar metāla lineālu. Es noberžu ar sausu mačalku, lai beidz niezēt.
Mani cilvēki dievina. Pat klients tel zvanā piedeva, un izteica vēlmi, lai nepieviltu viņu. Es nepievilšu. Šodien esmu pālī, bet es apzinos kur esmu, un nebūs čakara. Es tik ļoti mīlu sievietes, ka nodot sevi, būtu nodot viņas.
Es mīlu visas, par kurām lasāt. Gunta, Laura iesākumam.
Mani cilvēki dievina. Pat klients tel zvanā piedeva, un izteica vēlmi, lai nepieviltu viņu. Es nepievilšu. Šodien esmu pālī, bet es apzinos kur esmu, un nebūs čakara. Es tik ļoti mīlu sievietes, ka nodot sevi, būtu nodot viņas.
Es mīlu visas, par kurām lasāt. Gunta, Laura iesākumam.
Jūs jau zināt. ne 4. pakāpes, kā gadiem dievojos, bet izrēķināju, tikai 3. pakāpes rīdzinieks.
Patīk benzīna smarža, es dievinu asfaltu. esmu full rīdzinieks. plenērā es gleznoju Rīgas mūrus, Biju arī Kandavā, Tur uzzīmēju šķūņus, ko LMA savāca fondos. Tik labs bija zīmējums. Es esmu mēsls, bet kādreiz sanāk labi. Tikko runāju ar klientu. Atzinos, ka neko nerubīju, bet lai dod vēl iespēju. Ne šodien. Šodien es gulēšu ļoti ilgi. Esmu noguris kopš 3am.
/London Grammar/
Patīk benzīna smarža, es dievinu asfaltu. esmu full rīdzinieks. plenērā es gleznoju Rīgas mūrus, Biju arī Kandavā, Tur uzzīmēju šķūņus, ko LMA savāca fondos. Tik labs bija zīmējums. Es esmu mēsls, bet kādreiz sanāk labi. Tikko runāju ar klientu. Atzinos, ka neko nerubīju, bet lai dod vēl iespēju. Ne šodien. Šodien es gulēšu ļoti ilgi. Esmu noguris kopš 3am.
/London Grammar/
Labākās meitenes nāk no laukiem.
Gunta = Latgale
Laura = Sigulda
Feita = Jūrmala
Ieva Kaula = Bauska
Kristīne = Ventspils
Goldie = Eleja
Rīga ir vemjamkamols. Nevienu nepazīstu no debīlās Rīgas. Kaut kādas memmesmeitiņas, noteikti.
/Paul Van Dyk - Let Go /
Vēl agresīvāk varu pateikt. Rīgā ir slimi ar Apple. Piemēram Laura Ziemele ir stabili pāķis, ne meitene no laukiem, bet pāķene, tā sapņot par Apple.
Man ir bijis Apple, un esmu tikai vīlies. Joprojām ir mājās, un Apple produkts ir iebīdīts tālākajā plauktā kā trash.
Es nekad nepieteikšos uz Rīdzinieci.
Gunta = Latgale
Laura = Sigulda
Feita = Jūrmala
Ieva Kaula = Bauska
Kristīne = Ventspils
Goldie = Eleja
Rīga ir vemjamkamols. Nevienu nepazīstu no debīlās Rīgas. Kaut kādas memmesmeitiņas, noteikti.
/Paul Van Dyk - Let Go /
Vēl agresīvāk varu pateikt. Rīgā ir slimi ar Apple. Piemēram Laura Ziemele ir stabili pāķis, ne meitene no laukiem, bet pāķene, tā sapņot par Apple.
Man ir bijis Apple, un esmu tikai vīlies. Joprojām ir mājās, un Apple produkts ir iebīdīts tālākajā plauktā kā trash.
Es nekad nepieteikšos uz Rīdzinieci.
-- Matt Hansel
spokeņģel
neskaties uz mums
akmeņiem
jo tavas acis
mūsos brēc
neskaties uz mums
akmeņiem
jo tavas acis
mūsos brēc
Es pirmo reizi apčurājos. Pirmo, kopš nebiju zīdainis. Es jutos tādā komfortā, aizmucis no mājām. Visapkārt ir ziema, dziļi lauki. Esmu drošībā, laukos. Es tā ienīstu Rīgu. Tobrīd vēl to nesapratu. Es esmu šeit. Es negribēju, bet čurāju biksēs.
Nemīziet. 52 gados es vairs nečurāju biksēs. Tas bija pirms gadiem 5-iem. Bet to, kā es mazs bērns kautrējos, ka mani ielaiž radi pārnakšņot, izmisumā sniegā steberējošu bērnu, un es beidzot jūtos brīvi. Es kautrējos, ka čurāju biksēs, bet ir tik viegli.
Nemīziet. 52 gados es vairs nečurāju biksēs. Tas bija pirms gadiem 5-iem. Bet to, kā es mazs bērns kautrējos, ka mani ielaiž radi pārnakšņot, izmisumā sniegā steberējošu bērnu, un es beidzot jūtos brīvi. Es kautrējos, ka čurāju biksēs, bet ir tik viegli.
Siļķe ir mana radikāla iesauka draugam. Viņš foršs, bet ļoti prasts džeks. Mēs nebijām buliju klase, bet par Siļķi viņu labprāt visi dēvēja, manis iesauktu. Viņam bija ļoti prasta latgaļu ģimene. Vienalga, man ļoti labs draugs.
Tas vienalga, tu spēj pazoboties, cik viņi ir prasti, bet draugs ļoti labs, varat darīt kopā crazy lietas. Ap 10 gadiem, es bēgu no mājām. Ļoti riskanti. Ziema. Es mūku uz laukiem, kurus redzēju 1x agrā bērnībā, un neko neatceros. Bet es braucu uz Ogri, Tur, cerams, atcerēšos, kurā autobusā ir jākāpj. Bija brīnums ceļā – autobusa šoferis pazina manus radus, un izlaida mani tuvu viņu mājām. Fakts bija tāds, kas es nezināju, kur man jāizkāpj. Un ir ziemas nakts, man ir tikai 10 gadi, es neko nezinu, kur esmu. Es aizgāju tos 2 km uz radu mājām, melnā ziemas naktī. Es raudāju. Es teicu atpazīstiet lūdzu mani. Es esmu Modras dēls. Es aizbēgu no mājām.
Kā mamma meklēja visas vietas, kur es varētu būt. Bija no rīta klāt, uz laukiem. Piedeva visu. Es biju nopelnījis 1, 1, 2, 3, divas sliktas uzvedības piezīmes dienā. Es jutos iznīcināts.
/Sinead O'Connor/
Siļķe iedeva naudu vilcienam uz Ogri, un busam. Viņš ļoti atbalstīja bēgt no mājām.
Tas vienalga, tu spēj pazoboties, cik viņi ir prasti, bet draugs ļoti labs, varat darīt kopā crazy lietas. Ap 10 gadiem, es bēgu no mājām. Ļoti riskanti. Ziema. Es mūku uz laukiem, kurus redzēju 1x agrā bērnībā, un neko neatceros. Bet es braucu uz Ogri, Tur, cerams, atcerēšos, kurā autobusā ir jākāpj. Bija brīnums ceļā – autobusa šoferis pazina manus radus, un izlaida mani tuvu viņu mājām. Fakts bija tāds, kas es nezināju, kur man jāizkāpj. Un ir ziemas nakts, man ir tikai 10 gadi, es neko nezinu, kur esmu. Es aizgāju tos 2 km uz radu mājām, melnā ziemas naktī. Es raudāju. Es teicu atpazīstiet lūdzu mani. Es esmu Modras dēls. Es aizbēgu no mājām.
Kā mamma meklēja visas vietas, kur es varētu būt. Bija no rīta klāt, uz laukiem. Piedeva visu. Es biju nopelnījis 1, 1, 2, 3, divas sliktas uzvedības piezīmes dienā. Es jutos iznīcināts.
/Sinead O'Connor/
Siļķe iedeva naudu vilcienam uz Ogri, un busam. Viņš ļoti atbalstīja bēgt no mājām.