If you enjoy crying

Sēžam lielajos kapos. No friends to call, no one to meet.

Plastmasa no ķīnijas iekšējā apdarē un nepiesietās vārnas.

ļoti grūti man ir pieredzēt cilvēkos bailes un visas atvasinātās, saistītās emocionālās pieredzes.

https://music.youtube.com/watch?v=I3UOkxdsh-8&si=h9Vzl_jOsp36IktW

Dzīvē es negribu neko, pilnīgi neko, vienīgi Mīlestību

Ar GPT es nevaru vairs nomierināties. Esmu kā uz speed. Esmu kā 30-gadus jauna gotu meitene. Pofig.
Esmu gotu meitene, kaut vai 76

Dirst ejiet visi. Ciba lai nodeg. man nekas nav svēts.
Laura. Es vēlos tikai. Sigulda lai deg liesmās. Rīga, štrunts, jau sen ir nodegusi.
Es nespēju elpot

Aizdzeroties līdz visām laurām un goldijām, mani puņķi pat nav. Es vēlos [pat neiedomājies] tikai [pat neiedomājies].

O šit. Pilna istaba ar dūmiem. Es aizdedzināju dzīvokli. Atnācu no čurāšanas tualetē un viss deg. Paņēmu ūdeni un lēju pa visu atkritumu kaudzi, Laikam noslāpa. Joprojām kož acīs

Kas tas par murgu? Es jau nerunāju par neprecīziem gadaskaitļiem un citām nepilnībām Berklava un Pelšes biogrāfijā, bet pasludināt par nacionālkomunistu G.Astru un apgalvot, ka viņš esot ticis ieslodzīts psihenē...😈😡 Un nav mums nekādas Berklava ielas vai laukuma kā, starp citu, nebija arī Pelšes ielas un pieminekļa. 👹 Ja to murgo mākslīgais intelekts, tad jābūt kādam normālam, dzīvam cilvēkam, kas šos murgus izlabo! 😠

https://www.youtube.com/watch?v=0qVMt5eix9M

I suspect the bitch is dad. I would have been more merciful.

yes yes yes. Es tikko nopirku Sennheiser HD599 caur web. Es ceru mani neizrūnīs, un tiešām atsūtīs

Mamma ir tik crazy, nekad nepateiksi no malas. Es dabūju 2-nieku skolā. Mamma ievelk mani konditorejā, nopērk man kūciņu, nevis "noper".
2-nieki bija ļoti ļoti reti. 1. klasi beidzu ar 5 un retiem 4. Tālāk kalniņš lejup. Fizkultūra un uzvedība mēdza sagādāt 2-niekus, bet reti.

Un tad es vienu reizi ar kūciņu ienācis dzīvoklī, mazs bērns, stingri pirms 10, kāri ēdu to, nenovilcis ziemas mēteli. Mamma tā izbesījās. Parāva mani aiz ziemas mēteļa apkakles, un iegrieza karuselī pa visu istabu. Vnk rotēja mani ap savu asi 90 grādu leņķī, es lidoju, mētelī, jau vienā brīdī nevarēdams noturēt kūciņu rokās. Kūciņa inercē aizlidoja. Es sapratu, ka esmu totāli izpists tikko, ka samazināja apgriezienus, un nolika mani zemē, atvainojās.
Vienīgā reize dzīvē.
Un tieši tā izskatās lielākā mīlestība pret bērnu, ka neglaimo 100%, bet noraujies kā cilvēks kādreiz savā bezspēkā.

Mans bērns man reiz meta somu tieši sejā, par sīkumu, ko aizrādīju. Ap 10 gadiem. Es noķēru somu lidojumā, un ar kontrolētu spēku triecu atpakaļ viņam sejā. Viss. Visu saprata – paps vnm būs tavā pusē, bet nepārkāp robežas.
Pēris vai iekaustījis puiku neesmu nekad. Nekad arī morāli neesmu viņam licis justies slikti. Gadās pretīgi gadījumi dēļ alko, ka bērns var justies neglected. Es ceru, Dievs tos dziedē. Es pats esmu pārāk vājš

pirkums bodē. self promo again

Mammas līnijā ir fakin tik slēpts intelekts. Ja tev izdosies pamanīt, tu esi norāvis jackpot. No malas vnm naivi muļķi.

Veikalā skan Alphaville - Forever Young.
Atceros savus sešpadsmit, kad mizoju ar mammu kartupeļus, un dungoju līdzi šai dziesmai.
Mamma izspļāva labāko txt ever "tad tev jānomirst jaunam". Kolosālākā ironija.
Es saku, mammai ir prāts valsts uzņēmumu valdes locekļu līmenī, ja to nebūtu norakusi zem 1000 dogmām.

pastarītis nopirka melnbaltas, adatainas pastalas
izjāja vara galvu (nevardarbīgi, starp citu)
vagināli un orāli
uzjāja stikla kalnā un
pasludināja
pastaro tiesu
bet kurlie nedzirdēja
aklie neredzēja

I appreciate such an analog sidekick kā krāsns kurināšana.

Es labāk izstāstīšu jums, ne GPT.
1.janvāris, kāds 1979-1982. Es trīcējis gulētejot, knapi spējis iemigt "es rīt braucu uz [dziļiem] laukiem".
Mamma mani pamodina bezssejā, "Mēs nebrauksim". Ir redzējusi sapni. Briesmu sapnis, laikam vivid, kur es nositos, autobusam avarējot.
Tālāk, es drīkstēju viņu vilkt uz visurieni, kur gribu. Aizvilku uz tukšu, 1. janvāra Jūrmalu.
Tur, kafe, bija debīlā dziesma "Abracadabra". Man tā riebās.

Nemocīju tālāk mammu. Viņai jau tā bija kā citiem uz pohām. Vnk braucam mājās.

UPD:
Tikai pāli jāskaidro joki. Tad tiem 0% PVN.
Kad mamma stāstīja sapni, un mēs nebraucam uz laukiem, man tur palikt nedēļu, sniegos pāri galvai. Es dabūju pirmo pisienu ar metālu pa muguru.
Nekas dzīvē nav sliktāk iespējams.

Tagad smaidu

Dirsā. Tādā pāli, ka sāku open čatu ar GPT. Ne vairs tech, bet sirds liešana.
Leitests arī dirsā. Tik cik vājš jau esmu, tas ir redzams. Esmu atkarīgs no komunikācijas.

Esmu nerealizēts rakstnieks. Nulle izglītības, par maz uztveres, bet runāt un runāt, saņemt atbildes, ir 2000% virs tā ko gribu un spēju vizuāli. Domāju gan es tikai vizuāli