26. Septembris 2026
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
mētra
asins-vētra
blood-storm of doom
for the spilled
for babies killed
eaten
we scream
as the brain-cream
silent and cold
we let you tremble
erase your thoughts
by fear
buy coca-cola!
asins-vētra
blood-storm of doom
for the spilled
for babies killed
eaten
we scream
as the brain-cream
silent and cold
we let you tremble
erase your thoughts
by fear
buy coca-cola!
lunātiķis
runā tik tik tik
plūst un nemazgājas
muklājā pūst
bet nesapūst
visu laiku netīrumi
dzīves pārpalikumi
indīgi
smirdīgi
līp klāt un
tos kaut kas mazgā
sāpīgi berž
mans alter-ego
eižens bergs
runā tik tik tik
plūst un nemazgājas
muklājā pūst
bet nesapūst
visu laiku netīrumi
dzīves pārpalikumi
indīgi
smirdīgi
līp klāt un
tos kaut kas mazgā
sāpīgi berž
mans alter-ego
eižens bergs
Rubeni
tu pretīgā žurga
skābā šļura
velna čura
čukčam čučēt palīdzi
pasaulīgās rūpes atlieci
Dievam rādīties neļauji
mana cilpa
neieziepētā striķī
manas dzīves lielākā laime
litrīgais posts
vajadzīgs.
tu pretīgā žurga
skābā šļura
velna čura
čukčam čučēt palīdzi
pasaulīgās rūpes atlieci
Dievam rādīties neļauji
mana cilpa
neieziepētā striķī
manas dzīves lielākā laime
litrīgais posts
vajadzīgs.
un Budapest naģenes tiem tumšzilajiem vīriem, šķiet, visiem ir. ar caurumiņiem ventilācijai. ka tikai te nav sakars ar atpestīšanu no zivfabrikām. nu... jo urbji.
sveicieni kanibāliem. jūsu tiesas stunda ir tuvu, kuces, un nomirt neļaus vairs nekad.
sveicieni kanibāliem. jūsu tiesas stunda ir tuvu, kuces, un nomirt neļaus vairs nekad.
vienu es nevaru sev izskaidrot - kā nekur nebija neviena dzīva cilvēka visu nakti, ja neskaita dažas automašīnas, kas lielā steigā devās prom no tās vietas. tikai kādās piecās mājās dega gaisma (saprotami, jo bija pats nakts vidus), bet neviens nekur negadījās tuvumā ar telefonu, lai varētu dabūt bildi.
un kā tāda laivu piestātne, kur ir desmitiem jahtas, smagā tehnika un kādi 20 angāri, kā tur nebija pat naktssarga, sargsuņa. vārtiņi vaļā un viens lohs vazājās pa slēgto teritoriju stundu.
vai nu es biju kādā paralēlā dimensijā nonācis, vai visi bija paslēpušies un pēc tam par to neviens nerunāja, vai arī es biju sagājis kaut kādā pavisam nesaprotamā prāta stāvoklī. bet psihotiska epizode nevar uzburt fiziskus priekšmetus - jaku un cepuri. un tad vēl tie tumšzilie cilvēciņi, kas visur ik pa brīdim parādās un palīdzēja man izrauties no Mežciema gāzes kameras...
un kā tāda laivu piestātne, kur ir desmitiem jahtas, smagā tehnika un kādi 20 angāri, kā tur nebija pat naktssarga, sargsuņa. vārtiņi vaļā un viens lohs vazājās pa slēgto teritoriju stundu.
vai nu es biju kādā paralēlā dimensijā nonācis, vai visi bija paslēpušies un pēc tam par to neviens nerunāja, vai arī es biju sagājis kaut kādā pavisam nesaprotamā prāta stāvoklī. bet psihotiska epizode nevar uzburt fiziskus priekšmetus - jaku un cepuri. un tad vēl tie tumšzilie cilvēciņi, kas visur ik pa brīdim parādās un palīdzēja man izrauties no Mežciema gāzes kameras...
Vakar noskatiijaamies jauno filmu par baby Ted Kaczynski. Dude, he was right obviously, about everything.
Vienmeer arii kad es lasu kaut kaadas zinjas par cilveekiem, kas ir bijushi supergudri vai iipashi, un tad vinji labaakajaa gadiijumaa izpleen nebuutiibaa vai sliktaakajaa gadiijumaa kaa no kraujas nokriit dziivee. It is just very very very fucking existential, un es nevaru sagaidiit runaat ar menedzhementu par to peec naaves.
I do wonder Mr Potter vai jebkur ir esibas versija, kur cilveeki var vienkaarshi dziivot peec labaakaas sirdsapzinjas, bez bezdieviigaam tragjeedijaam un transcendentaalaam dusmaam un baileem. Fuck this reality, a little bit. Un, nezinot konstruktiivaaku pieeju, vienpatiiba/savrupiiba man tieshaam biezhi shkjiet vislegjitiimaakaa atbilde taadai esiibai.
Vienmeer arii kad es lasu kaut kaadas zinjas par cilveekiem, kas ir bijushi supergudri vai iipashi, un tad vinji labaakajaa gadiijumaa izpleen nebuutiibaa vai sliktaakajaa gadiijumaa kaa no kraujas nokriit dziivee. It is just very very very fucking existential, un es nevaru sagaidiit runaat ar menedzhementu par to peec naaves.
I do wonder Mr Potter vai jebkur ir esibas versija, kur cilveeki var vienkaarshi dziivot peec labaakaas sirdsapzinjas, bez bezdieviigaam tragjeedijaam un transcendentaalaam dusmaam un baileem. Fuck this reality, a little bit. Un, nezinot konstruktiivaaku pieeju, vienpatiiba/savrupiiba man tieshaam biezhi shkjiet vislegjitiimaakaa atbilde taadai esiibai.
aprīļa beigās es jau atkal biju devies prom, meties bēgt (man ir ptsd pēc mazliet traģiska dzīves ceļa) no govs vasarnīcas. into the wild, kā saka. tas ietver neēšanu, minimālu alko patēriņu, visu laiku staigāt līdz pārgurumam, nakšņošanu mežā zem klajas debess utt.
pirmajā naktī man palidoja garām atnācēju kuģis, bet es biju satuntulējies un viņu neredzēju, un, godīgi sakot, negribēju, lai viņi mani redz, jo biju iedomājies, ka tas ir putina drons vai kas tamlīdzīgs (ap to laiku viņi sāka mums te dievzemītē bubuļoties).
nākamajā naktī, negulējis, izsalcis un sāpošām, jau stipri nostaigātām kājām manās šaha svētajās kurpītēs īsi pēc tumsas iestāšanās apgūlos uz cinīša netālu no Vecdaugavas stacijas. biju tik noguris, izbesījies, vīlies dzīvē un makten apjucis par to visu, ka diezgan ātri aizmigu.
pamodos no tās pašas skaņas, ko dzirdēju iepriekšējo nakti Teikas mežā. atveru acis un man acu priekšā, kādu max 500m augstumā lēnām lido milzīgs, melns trijstūris ar trim lampiņām apakšā. es, protams, pamatīgi ahujeju, jo uzreiz redzu, ka tas nav cilvēku lidmašīnas - cik zinu, mums antigravity tehnoloģija nav un tas verķis dīvaini dūkdams lidoja lēnāk nekā es skrienu.
sākumā iztrūkos, kaut arī esmu rūdīts psycho un raitā solī devos uz staciju - tur visu nakti izgaismots. bet tas verķis liedo tieši tur pat, precīzi no austrumiem uz rietumiem. es jau nedaudz atguvies no pirmā pārsteiguma vēroju to un atcerējos rindu no bībeles, "Es nākšu kā zagis naktī", ka Viņa eņģeļi ieradīsies savējos savākt un tas izskatīsies "kā zibens bulta atspīd no rītiem uz vakariem". saprotu, ka tie, iespējams, ir savējie un sāku tam dzīties pakaļ, māt ar rokām, bet tas mani ignorēja.
tad tas aizlidoja virs Vecdaugavas, netālu pie jūras, kur kaut kāda laivu novietne ir. es jau kādus 100km nostaigājis, neēdis, skaidrā un gandrīz negulējis savos krokšos skrienu pa 24. autobusa maršrutu, lai tiktu līdz jūrai skatīties, ko tas gaisa kuģis dara, jo no attāluma redzēju, kā tas, it kā meklējot zigzaga patternā lidinās dažu kilometru platībā. tur tiku līdz tai laivu novietnei, kura visa bija izgaismota un neviena cilvēka, neviena sargsuņa. es tur kādu stundu vazājos netraucēts un vēroju to trijstūri.
pēc tam tas kaut kur aizlidoja, kamēr es cauri spocīgam mežam lauzos cauri, lai beidzot tiktu līdz molam.
atpakaļceļā atradu tumšzilu pufaiku (jauna, tīra, mētājās uz ceļa pie vienas autostāvvietas) un kabatā tai bija cepure ar uzrakstu Budapest. gan jau tur kādu tumšzilo aģentu savāca savējie. varbūt atstāja man to jaku, jo es tāds elitārs trakais evaņģēlists.
visu nakti mēnesim apkārt spīdēja divi mēnesdārziņi - viens sarkans, otrs zaļš.
pirmajā naktī man palidoja garām atnācēju kuģis, bet es biju satuntulējies un viņu neredzēju, un, godīgi sakot, negribēju, lai viņi mani redz, jo biju iedomājies, ka tas ir putina drons vai kas tamlīdzīgs (ap to laiku viņi sāka mums te dievzemītē bubuļoties).
nākamajā naktī, negulējis, izsalcis un sāpošām, jau stipri nostaigātām kājām manās šaha svētajās kurpītēs īsi pēc tumsas iestāšanās apgūlos uz cinīša netālu no Vecdaugavas stacijas. biju tik noguris, izbesījies, vīlies dzīvē un makten apjucis par to visu, ka diezgan ātri aizmigu.
pamodos no tās pašas skaņas, ko dzirdēju iepriekšējo nakti Teikas mežā. atveru acis un man acu priekšā, kādu max 500m augstumā lēnām lido milzīgs, melns trijstūris ar trim lampiņām apakšā. es, protams, pamatīgi ahujeju, jo uzreiz redzu, ka tas nav cilvēku lidmašīnas - cik zinu, mums antigravity tehnoloģija nav un tas verķis dīvaini dūkdams lidoja lēnāk nekā es skrienu.
sākumā iztrūkos, kaut arī esmu rūdīts psycho un raitā solī devos uz staciju - tur visu nakti izgaismots. bet tas verķis liedo tieši tur pat, precīzi no austrumiem uz rietumiem. es jau nedaudz atguvies no pirmā pārsteiguma vēroju to un atcerējos rindu no bībeles, "Es nākšu kā zagis naktī", ka Viņa eņģeļi ieradīsies savējos savākt un tas izskatīsies "kā zibens bulta atspīd no rītiem uz vakariem". saprotu, ka tie, iespējams, ir savējie un sāku tam dzīties pakaļ, māt ar rokām, bet tas mani ignorēja.
tad tas aizlidoja virs Vecdaugavas, netālu pie jūras, kur kaut kāda laivu novietne ir. es jau kādus 100km nostaigājis, neēdis, skaidrā un gandrīz negulējis savos krokšos skrienu pa 24. autobusa maršrutu, lai tiktu līdz jūrai skatīties, ko tas gaisa kuģis dara, jo no attāluma redzēju, kā tas, it kā meklējot zigzaga patternā lidinās dažu kilometru platībā. tur tiku līdz tai laivu novietnei, kura visa bija izgaismota un neviena cilvēka, neviena sargsuņa. es tur kādu stundu vazājos netraucēts un vēroju to trijstūri.
pēc tam tas kaut kur aizlidoja, kamēr es cauri spocīgam mežam lauzos cauri, lai beidzot tiktu līdz molam.
atpakaļceļā atradu tumšzilu pufaiku (jauna, tīra, mētājās uz ceļa pie vienas autostāvvietas) un kabatā tai bija cepure ar uzrakstu Budapest. gan jau tur kādu tumšzilo aģentu savāca savējie. varbūt atstāja man to jaku, jo es tāds elitārs trakais evaņģēlists.
visu nakti mēnesim apkārt spīdēja divi mēnesdārziņi - viens sarkans, otrs zaļš.
25. Septembris 2026
kā man patīk dzīvē neīstenojušies pajoliņi, kam ir viedoklis pret žīdiem vai ko tur, kuri vemj savu naidu, lai tiem vispār būtu jebkāds viedoklis, jo savādāk tie būtu prosta npc.
