If you enjoy crying

pirms dažām dienām nopirku alu un aizgāju līdz jūrai pasēdēt uz sava dzejoļu soliņa. tur bija divi Užavas korķīši. es tos aizmetu prom un vietā noliku 23 centus - savas pēdējās kapeikas. tanī dienā dabūju piparu gāzi un pērienu. šorīt pēc fēniksa pseido-miega, pērku elvi 5 pudeles dzimtas stipro un vienu sarkano vinstonu. man pietrūkst 20 centu, tāpēc nopērku 4 alus un cigas. aizeju līdz savam soliņam un tur vēl arvien ir tie 23 centi. 20 savācu, izgāju caur elvi un tad uz bibleni, un tagad rakstu šo postu. uz soliņa palika 3 centi.

govij nav siltumnīcas

tupu savā rokā dzēris
pieredzi atkal dzēsis
pieķēris lāča ķepu
melniem nagiem
tārpu ragiem
sevi zogam
un secinu: nav jēgas nekam
tikai būt mirušam lieciniekam
Jehovas
Krāslavas
Mežaciema lopa
Valguma ielas spoka
debīlajai gribai
manas sēnes gribai
un pat tas
neļaus
visa Dievam turpināties

Auriela nazis ir auksts.

es domāju, ka vainojami ir eirpoieši, jo importēja sifilisu un tad jau tā abnormāls cilvēks īpatnēji sajuka prātā.

man viens nelaiķis "radinieks" par Zaratustru reiz izteicās: nu, tas ir teksts, ļoti piesātināts ar visādām kultūr-vēsturiskām atsaucēm.

Die Vernichtung der Bedeutung wird dich frei machen.

Übermensch

galīgi traks, bet arī normāls.

es sapņos šo-to no tā visa atceros. īpatnēji "slidoju nedaudz virs zemes" it kā lidojot. uz marsa mūsu ķermeņi ir vieglāki.

šajā intervijā un arī citās, tā Lī Merita teica, ka esot zināms, ka alus esot vislabākais šķidrums, ar kuru uzņemt nanobotus. ja es nedzeru un nesmēķēju, es dīvains palieku.

es, laikam, negribu atcerēties kaut kādus dūmsleijera piedzīvojumus, tāpēc ārstēju savu ptsd ar alu un cigaretēm.

ir ļoti interesanti, kā viss saslēdzas - connecting the dots to sauc.

pravietiski sapņi un telepātija man parādījās jau agrā bērnībā, bet tad šīs pasaules cilvēki man to noņēma ar traumatiskām metodēm. mani dzejoļi nereti, mistiski pareģo nākotni. intuīcija man ir neticami spēcīga. septembrī kādas sievietes atmiņas fragmenti kļuva par manu atmiņu. it's weird.

nu, tajā sarunā (links iepriekšējā postā) tas vīrietis stāsta par to, ka viņu bērnībā nolaupīja citplanētieši un daļu viņa apziņas aizsūtīja kalpot kā kareivi uz marsa, jo tur esot gan zemieši, gan cita veida būtnes un viņi savā starpā nesatiek. divdesmit gadus nokalpoja un tad viņa ķermeni nogalināja un apziņas/dvēseles daļa atgriezās viņa zemes ķermenī, un tad viņš sāka atcerēties visādu šādu sviestu. tagad viņš raksta kukū grāmatas un trenē ekstrasensus.

kad decembrī gandrīz sadevu pa galvu tam policistam, tajā dienā man bija flash-back un es uz vienu dienu biju it kā citā ķermenī - kareivja stāja, savādākas, normālākas kustības, pat elpoju savādāk (vairāk apzinoties, kontrolējot diafragmu). kad viņš uz mani notēmēja ar savu makarovu un teica: stajaķ, budu streļaķ, es pagriezos viņa virzienā un manī kaut kas notrigerējās it kā man būtu kaut kāda speckareivja apmācība bijusi - nedomājot, kā robots metos viņam virsū. es šajā dzīvē neesmu dienējis. nu, varbūt uz marsa.

Nellija aizsvilās un Miks Gordons labu mūziku taisa.

nu... par to Nelliju: https://rumble.com/v5uh2he-tony-rodrigues-discusses-his-experience-in-the-black-project-space-force-an.html

Universe is the rotting corpse of a god that killed himself and america is made of candy.

nevar mainiities. ja cuuka ir peec dabas dieva, tad jebko eedot neuzeediisies resna.

Es nelasu leitests. Es paredzēju, ka tur būs tikai šit. Laura lasīja, tur tikai trash.
Es esot apsities ziepenē, un sapņoju. Nē. Laura ir blakus, Siguldā. Apsities esmu, bet siguldā, ar Lauru