Pareiz, piekrītu angel_girl tu jauc lopu, ko nekad iepriekš neesi ne redzējis, ne čubinājis, ne glaudījis ar pavisam ko citu ar trusi, kuram pavasarī atrodi svaigās pieneņu lapiņas un glaudi austiņas un pat izdomā vārdu (pēc pusgada - galvu nost un katlā), par cālīti, ko rociņā turi un ar kapātu oliņu baro (pēc pusgada - galvu nost un katlā iekšā), par teliņu, kurš uz tevi skatās lielām, padevīgām acīm un laiza tev roku (labāk galvu nost uz reiz - piena teļa gaļa garšīga) un par cūciņu, to mazo ruksīti, kam sāniņu kūtī kasīji divus gadus, pat dažreiz aprunājies, apjautājies, kā šis jūtās (ar bomi pa galvu apdullināšanai, ja ar pirmo reizi nesanāk, vēlreiz ar bomi pa galvu, tad nazi sirdī, ja nu garām, tad dur kaklā)!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Redz, laukos dzīvniekus mīl tieši tādēļ, ka viņi reiz būs gaļiņa, ko apēdīs, ka viņi dos oliņas, ko ēdīs. Laukos lopiņiem vārdus nedod. Un audzē viņus ar mērķi - pārtikā lietot.
Būtu savādāk, ja mēģinātu piežmiegt pundurtrusīti Vasju, kam 1xnedēļā tīra būrīti istabas stūrī.... Pat laukos ir dzīvnieki, kurus nekauj un kuriem dod vārdus. Mums ir vistas bez vārda, jo ir skaidrs, ka tās kādreiz nokaus un būs dikti garda zupīte, un ir gailis Miķelis, kuru nekaus, jo viņš nav tam paredzēts.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nedod vārdus? Nez, kā tad viņi tās govis - govs numur 1, govs numur 2? Da tur tāaadi ciltsraksti un tāaadi vārdi ir, ka mūsdienu izdomas bagātie vecāki ar saviem bērnu jaunvārdiem i ne tuvu nestāv! :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Govis nekauj.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Protams, tās sūta uz kombinātu mācīties par desu!

(Reply to this) (Parent)

starp citu, daudziem arī tajos pašos laukos medībās nomedīta meža dzīvnieka gaļa ir iztikas avots pietiekami ilgam laikam, tā kā nevajag.

(Reply to this) (Parent)