|
Februāris 7., 2008
Comments:
Ja maliķi, tad tikai pašam ar stroķi jājiet, ja kaut kāds kolektīvs, tad viņus taču caur mežniecību kaut kā var rokā dabūt. Tjipa aizbraukt uz mežniecību un apjautāties - vai tādā un šitādā datumā kāds medību kolektīvs ir medījis. Tad sadot pa galvu.
Tur jau tā lieta, ka mežsargs ta viens. Viņš arī pārstāvis. Suņi ta viņa. Lielajā mežniecībā pagājušās reizes izdarības nebija zināmas. Rīgā var pasūdzēties par onkuli Olafu un būs po, bet laukos kur ir ap 2800 iedz visā pagastā, ir ļoti forši pasūdzēties par cilvēku ar kuru agrāk vai vēlāk būs darīšanas jākārto.
Tak što - rokas nolaižas un rodas naids uz šāvējiem kā sugu.
Situācija vnk sūdīga.
Tādus onkuļus vajag drāzt, lai baidās. Sūdzies lielajā mežniecība, Rīga utt. Pietiekami daudz sūdzēsies, sūdzēsi tiesā, un pēc kāda laika ar to tipu vairs nekādu darīšanu jākārto nebūs, jo viņš tur vienkārši vairs nestrās.
Nu jā, ja baidies - nu tad arī sēdi un baidies, lai turpina dirst uz galvas.
Baidies vai nebaidies. Tas ir bezcerīgi - cīņa ar vējdzirnavām. Teorētiski varētu īpašumam apvilkt drāti apkārt, a tad tie zvēreļi nenāks pie mums.
Ta ka tādi tie pīrādziņi.
a ko - viņš pateiks - neko nezinu, nekur nebiju, ar večiem alu dzēru - a suņi? Da visi melnbaltie laikas ir vienādi - manējie dzēra alu ar mani kopā. Un viss.... nekādu pierādijumu - a iet un palūgt parādīt medību atļauju - kaut kā rokas neceļas vienai lielāko dienas daļu pa māju dzīvojot ar bērniem.
ja kaut kāds kolektīvs ar medību atļauju konkrētā vietā un laikā medīt - tad var atrast, a ja savācās bars ar "čomiem", kas atbraukuši pie kaimiņu jura no vitempiskas un nu nolēma pamedīt - tad ne velna tu neatradīsi....
|
|
|
Sviesta Ciba |