|
Septembris 28., 2007
10:16 - Katastrofa... Man mājās ir īsta katastrofa - bērns. Visur, kur viņš iet, visu izmētā - un neko nesavāc. Ja gribu mājās uzturēt kārtību - tad man ir jāstaigā bērnam pakaļ un visu, ko viņš nomet, jāpaceļ. Nebūtu jau ne vainas, ja vien man tā pacelšana nesagādātu zināmas neērtības. Secinājums - jānovāc visas mantas - nebūs ko izmētāt. Jāizmet trauki - nebūs jāmazgā - varēs lietot vienreizējos... Jāierobežo drēbju daudzums, nebūs ne jāmazgā, ne jāgludina, ne jādomā, kur likt (jo skapja ta nav pietiekami liela). Tagad vismaz jāsataisa siena, lai var uzlikt grīdu.
|
Comments:
From: | diana |
Date: | 28. Septembris 2007 - 10:27 |
---|
| | | (Link) |
|
Agdies, iedomājies, kā iet man ar diviem. Mājas tīrīšana un kārtošana ir atmesta kā tāda. Veļas gludināšana, izrādās, vispār ir simtprocentīgi lieka.
Nu, apmēram varu iedomāties.
| From: | shelly |
Date: | 28. Septembris 2007 - 10:30 |
---|
| | | (Link) |
|
Manai mātei virs ledusskapja kādreiz karājās magnēts ar uzrakstu "tīrīt māju, kurā aug bērni, ir tas pats, kas tīrīt sniegu, kad tas vēl snieg".
Jā, bet pēc tam jau ir vēl grūtāk vēl vairāk darba.
varbūt der bērnam mēģināt iemācīt savākt aiz sevis. nu tā, pamazām
A viņš jau vāc. Kad grib. A grib ne jau vienmēr.
Njam, tur jau tas joks, ka viņš māk aiz sevis novākt, par ļoti neslikti!!!!bet tas viss ir atkarīgs no viņa noskaņojuma. Grib vāc, negrib - nevāc.
|
|
|
Sviesta Ciba |