|
Marts 9., 2006
23:39 tas tik ir kaut kas.... viirietis autaa, es nesaprashanaa un izmisumaa, siikais - negulj. un ko dariit - nezinu un nesaprotu...
|
Comments:
| From: | zum |
Date: | 10. Marts 2006 - 04:43 |
---|
| | | (Link) |
|
Mieru, mieru, tikai mieru! Kad es atceros mazo Auri-Mauri, plēšanos ar vīru un antistresa tabletes,... ai, bet viss ir pārejošs un vairāk vai mazāk līdzsvarā.
Nu nezinu gan.... cik ilgi tad tā var taurēt no vietas? Kā sešos vakarā sāka tā līdz pusvieniem.... Un vēl - dumji, ka otrā istabā auksti - tad varētu iet ar viņu tur ņurcīties, lai mīļums vismaz dabūt atpūsties.
A kā tad Tu iedomājies, ka viņš visu laiku gulēs vai smaidīs? Māsa pirmos mēnešus var teikt vispār gulējusi nebija - vīrietis tāpat. Un tagad nāk zobiņi... Tas tak ir zīdainītis :)
Nē nu... var jau paraudāt, bet ne jau nu stundām....
Oj, var...var arī stundām:) Turieties!
Kā es māšelei vienmēr mierinoši saku "Redzēsi, kad būs tīņa vecums sīkajam, tad šīs negulētās naktis atcerēsies kā paradīzes laiku" :)
nelīdz tas, ja vakarpusē neļauj gulēt.. tad novanno.. tad pašūpo. bet droši vien gāzes vai kas tāds. man māsa kad maza bija - līdz trīs mēnešiem binboja vakaros. Tad viņu ar mašīnu vizināja apkārt - ta bija m ierīga. Bet es vairs neatceros, kas bi jādara... |
|
|
Sviesta Ciba |