|
Janvāris 3., 2006
Comments:
Zini, ej izgulies :P Kāds vēl nebūs! Dzīvē viss notiek tā, kā tam jānotiek - vari kaut izstiepties garšļaukus. Vienkārši dzīve ir nevis rozā pūkains mākonītis, bet skarba un gadās, ka pat ļoti. Un cilvēks attiecībā pret to ir bezspēcīgs. var censties, bet nekad nevar paredzēt. Un nē - te nav nekāda sakara ar Taviem vai maniem bērniem. Es par dzīvi kā tādu.
Nu ja par dzīvi, tad teikšu, ka man liekas nedaudz stulbi un gļēvi akli pakļauties - kas būs, tas būs. Ir tāda pasaka par vardītēm, kuras iekrita piena kulbā. a) Par to pūkaino mākonīti - viss ir atkarīgs no attieksmes. b) ļaunums vairo ļaunumu - tātad tikai ar labām domām pa dzīvi soļot. c) par to bezspēcību - viss atkarīgs no uztveres. (esmu optimists)
ar ļaunumu nav nekāda sakara, zinies.. "Dzive viss notiek ta, ka tam janotiek - vari kaut izstiepties garslaukus." Turklāt likumsakarīgi. Protams.
Nu atkarīgs no uztveres - mans uzskats ir tāds, ka ir galvenās vadlīnijas, kuras notiek tā kā tas nolikts, bet visu pārējo mēs veidojam paši. Piemēram - mājas karkas ir tas liktens, bet tas kā mēs viņu apmūrējam, ar kādiem materiāliem un kādām krāsām - tas ir tas ko mēs darām.
Navu neko spēris :) Tāds ir mans uzskats jau daudzus gadus. Piemērs šis ir tikai viens. Otrs piemērs ir par to ka tu esi bērns ar krāsainajiem krītiņiem, bet liktens ir trotuārs tev priekšā un tas kā un ko tu zīmēši uz trotuāra veidos tavu dzīvi. Nu tā kaut kā!
Man otrs ir par mozaīku. Ka dzīve ir kā mozaīka, kad cilvēkam pa gabaliņam vien jāmeklē un jāliek īstajā vietā, kamēr pamazām veidojās bilde.. |
|
|
Sviesta Ciba |