Vakar abas ar habibti devāmies uz jūru, to kura Bolderājā. Un ejot pa taciņu nonācām pie dzeloņdrāšu žoga ar uzrakstu "Apiet apkārt", lai gan taciņa veda cauri žogam, nolēmām iet apkārt. Pagājām gabaliņu un pārdomājām. Gājām atpakaļ un līdām cauru dzeloņdrāšu žogam (abas augstpapēžu zābakos, es - svārkos un protams ka arī virsdrēbēs) un gājām vien pa taku uz priekšu. Lienot cauri drāšu žogam mēs neko nesaplēsām!!!!

Izgājām uz ceļa, pagājām uz priekšu un nonācām pie krustcelēm. Pagājām pa otru ceļu uz priekšu un ieraudzījām uzrakstu "Aizliegtā zona".  Griezāmies atpakaļ a tur pretī brauc melns 1997. gada /laikam/ BMW skaļi skanot mūzikai. No turienes lec ārā puika (metrs piecdesmit palēcienā ar kepku) armijas formas tērpā un informē mūs, ka esam iekļuvušas armijas zonā, un ka mēs nedrīkstot te būt un ka mums draud nopietnas nepatikšanas ar policijas iesaistīšanu un tiesu. Izklausās traki, bet domāju, ka mēs būtu tikušas cauri arī ar rājienu vai administratīvo sodu.

Puika ieteica iet prom pa turieni pat, pa kurieni atnācām, lai gan esot jokaini, ka mēs atnācām jo kaut kur tur esot mīnēts. Bet es godīgi teicu, ka neko nezinu - mēs gājām pa taciņu (to, ka mēs līdām cauri žogam neteicu).

Pielidoja otrs autiņš un džeki vienojās, ka mūs izvedīs ārā. Lecām iekšā BMW un braucām. Pirms caurlaides mums lieka pieliekties, jo nedrīkst mūs redzēt neviens, a tur ir videonovēršanas kameras.

Nu a mēs neko - pieliecāmies ar. Šams mūs izveda un izlaida, uz atvadām piebilstot, ka mums ir nejēgā noveicies, jo visi, kas tur iekļūst, no turienes neizkļūst.

Viss jau bija ok un varbūt būtu biedējoši, ja vien es pati kādu laiciņu iepriekš nebūtu brīvdienās tusējusi pa armijas daļām un nezinātu situācijas tur. Būs jāpainteresējās pie džekiem, kādas tad īsti sekas būtu bijušas.... :)
Vot tā mums gāja - čerepaškām ceļotājām :))

Bet bija interesanti, patiesi :)