Kādu dienu Paradīzes dārzā Ieva sauca:
"Dievs, man ir problēma!"
"Kas noticis, Ieva?" atskanēja balss no mākoņiem.
"Ak, Dievs, es zinu, ka Tu esi radījis mani un dāvājis man brīnišķīgo Paradīzes
dārzu un visus šos burvīgos dzīvnieciņus, kā arī to smieklīgo čūsku, tomēr es
nejūtos šeit laimīga."
"Kādēļ tā, Ieva?" jautāja Dievs.
"Dievs, es jūtos ļoti vientuļa. Un man līdz nāvei apnikuši Paradīzes āboli."
"Labi, Ieva, es varu atrisināt šo problēmu. Es radīšu vīrieti, lai Tev nebūtu
vairs garlaicīgi."
"Kāds būs vīrietis?"
"Šis cilvēks būs ar nepilnībām raksturā un daudzām sliktām īpašībām. Viņš melos,
krāpsies un būs ārkārtīgi iedomīgs. Vispār viņš Tev sagādās daudz raižu. Taču
viņš būs apveltīts ar lielāku spēku nekā Tu, viņš būs ātrāks, viņam patiks doties
medībās un nogalināt. Vīrietim būs diezgan muļķīgs izskats, bet tā kā Tu sūdzies
par garlaicību, tad es viņu radīšu tādu, lai viņš apmierinātu Tavas fiziskās
vajadzības. Vīrietis bieži vien uzvedīsies nesaprātīgi un jūsmos par tādām
bērnišķīgām lietām kā bumbas spārdīšana un kaušanās. Viņš nebūs pārāk apķērīgs,
tādēļ viņam būs nepieciešams Tavs padoms, lai ievirzītu domāšanu pareizajās sliedēs."
"Izklausās lieliski," teica Ieva, ironiski paceldama uzaci. "Kas vēl?"
"Tu vari dabūt viņu, bet ar vienu noteikumu."
"Un kāds tas būtu?"
"Kā jau teicu, viņš būs lepns, augstprātīgs un pašapmierināts radījums... Tādēļ
Tev jāpanāk, lai viņš notic, ka tika radīts pirms Tevis...Tikai atceries, ka tas ir
noslēpums... starp mums, sievietēm, runājot!"

Es uzvarēju debati, juuuuhūūū!!! :)
Tikai, bļe, nekas nav mainījies, joprojām trīcu kā apšu lapa auditorijas priekšā. Hell knows why. Fed up with this.

Man šonedēļ viena priekšmeta ietvaros ir jāpiedalās debatēs, ko es nekad dzīvē neesmu darījusi. Esmu nobijusies kā apšu lapa, tas nu gan jāatzīst.

Tātad temats ir sekojošs: The "war on terrorism" will ultimately fail. Es aizstāvu PRET pusi. Any ideas, ko es varētu pabāzt apakšā savam PRET?

Jaunākais Skype ir pilnīga kaka, nepatīk man.

Jāatzīst, ka esmu noilgojusies pēc mājām. Man pietrūkst to daudzo smieklu. Pietrūkst visa tā, ko es droši varēju saukt par Savējo. Protams, es apzinos, cik ātri man, iespējams, pāries mājāsatbraukšanas eiforijas, tomēr man jūsu pietrūkst. Pēdējās dienas es tik ļoti baidos pati no savām domām, kur tās ved. Damn.

Meitenes, kādas matu maskas jūs varat ieteikt manai blondajai, sausajai galvai?

:)

Iegūt ir viegli. Visgrūtāk ir mācēt nosargāt. Un es visiem spēkiem cenšos atrast līdzsvaru starp savu prātu un sirdi, un alkām. Es vēl joprojām tikai mācos mīlēt. Mīlēt tā, lai neizdegtu. Un šoreiz es nedrīkstu atļauties būt tāda muļķe.

Kad zīle ir rokā,
To atliek nosargāt.

Labi, ķeramies pie to-do listes sastādīšanas, lai netērētu lieki laiku, kas vēl atlicis, jo laiks iet ātri.

Mēs norunājām atkal trīs stundas iekš Skype kā vecajos laikos, un es ļoti esmu nomierinājusies.

Man šobrīd gribas būt Iecavā. Lielajā kamīnistabā klausīties kā sprakšķ uguns un būt vienai. Jā, tieši šobrīd es vēlos būt viena, jo mani tik ļoti biedē manis pašas domas, ka es šobrīd vienkārši neeju gulēt. Man gribas būt Mājās. Nē, ne tādā ziņā, ka es gribu braukt atpakaļ, bet tieši šobrīd man ir vajadzīga Māju un drošības sajūta. Sajūta, kas man ir tikai vienā vietā visā pasaulē. Man tās tik ļoti trūkst. Jo man, pie velna, ir tik ļoti, ļoti bail.

Resisting your own life is not the right way to live.

Bļe, es emocionāli uzsprāgšu. Es vienkārši vairs nevaru, šodien nav nekāds mierīgais vilnis, es nevaru nosēdēt rātni pie tās sūda esejas vai pie teksta par etniskām štellēm un rases identitātes veidošanos. Dēm. Man gribās bļaut, sist un spārdīties. Vai arī skaļi, skaļi smieties. Fak, fak, fak. Besī. Jājājā, aaaak dievs, tas nav normāli, bļin. Vienbrīd pat saķēru galvu un jutu, ka gribas nolaist tvaiku izraudoties, bet man atkal jau kādu laiku tas nav sanācis, ou mai.

Shirin Ahverdibekova at 4:29pm March 11
heeey gurl i remember u!u were screamnig on aubg basket game):P

Anete Anna Ivanovska at 7:23pm March 11
r u talking to me? :D no way someone remembers that! lol!

Shirin Ahverdibekova at 7:38pm March 11
hahhahah yep to u!u were so funny)))very emotional.actually i was doing almost the same lol


Bet nu atpakaļ pie EU External Relations.

Getting what you want instead of what you need may prove to be harmful.

Es tikko pārcietu panikas lēkmi. Jā, atkal. Šoreiz tā bija mazliet vājākas formas, jo man izdevās tikt ar sevi galā. Atkal tā sajūta it kā būtu sajutusi kāda cita sāpes.

The International bija labāka nekā es biju gaidījusi, jo tēma tā pati man pēdējā laikā aktuālā.

They control your money. They control your government.

Kad esot šeit es klausos latviešus, tad es jūtos kā tāds mazs velnēns, kas ar lielāko kaifu izbauda to, ka ne visi saprot, ko tie manējie tur dzied. Tad es sagrābjos sev to visu foršo mūziku un sūcu sevī iekšā kā nelabais, knapi apvaldīdama vēlmi sākt maukt skaļā balsī līdzi, hā.

Laimes neesot. Absolūtas pilnības arī ne. Tad pēc kā, pie velna, mēs, cilvēki dzenamies?

"..domas kā aitas, jāmācās tās vēl ganīt".

Ai, es piekusu. Uzlabošu laika gaitā. Nekad jau nav īsti labi, mļeh!