Man jau liekas, ka vajag sākt ar kādu visai pieņemamu terorisma definīciju, piemēram, organizēta grupa, kura veic mērķtiecīgus uzbrukumus ar vēlmi atriebties. Liekam uzsvaru uz to, ka tā ir organizēta grupa. Tad, ja jau tā ir organizēta grupa, tad tai ir arī savas vājās vietas, kurām uzbrūkot grupa pārvēršas par neorganizētu veidojumu. Protams, neorganizēts veidojoms var būt kaut kādā mērā drauds, taču, ja skatamies uz basketbola spēli, kurā komanda uzbrūk neorganizēti un katrs, kurš grib mest pa grozu, to arī dara, tad rezultātā šī komanda spēli zaudē. Šādi mēs redzam, ka arī teroristiem neorganizēti būs problēmas uzbrukt oponentam.
Lai grupa būtu organizēta, ir nepieciešamas vismaz divas lietas - komunikācija un resursi. Ņemot vērā, ka resursus ir iespējams atņemt vai izncīcināt, tad globālajā laikā to nevajadzētu būt problemātiski izdarīt, jo visi būtiski vērtīgie resursi ir kodētā formā - nauda, vērtspapīri bankās. Jā, protams, paliek vēl fanāti, taču šajā gadījumā cīņa pret terorismu vēršas komunikāciju jomā. Valdībām ir iespējams noklausīties sarunas, lasīt elektronisko saziņu. Komunikācija noris elektroniski, tāpēc nav problēmas to pārtvert.

Ir vērts padomāt par to, kā uz šiem argumentiem varētu atbildēt otra puse, lai varētu teikt aizstāvības runu, ka pretargumenti nav būtiski.