|
|
Whatever you say - it`s alright..
Tuesday, May 11th, 2004
| |
20:27 - atkal jautājums
|
Mans kultūras vēstures mājasdarbs ir iedzinis mani negaidītā strupceļā. Uzdevums skan šādi - man jāatnes kaut kas, kas man šķiet Brīnišķīgs.
Lai arī cik nesaprotami man pašai tas neliktos, es joprojām esmu ar tukšām rokām un galvu. Nevaru iedomāties un atrast neko Brīnišķīgu.
Esiet nu kārtējo reizi manas mūzas un sakiet..
Poll #2482 Elementāri
Open to: All, results viewable to: AllKo Tu atzīsti par Brīnišķīgu esam?
|
|
(5 piebildes | gribi ko piebilst?)
|
| Friday, May 7th, 2004
| |
11:56 - vējš svilpo galvā
|
Gribot negribot jādomā, ka diena nav/nebūs īpaši veiksmīga, ja tās pašā sākumā notiek tik neticami stulbas lietas kā, piemēram - sniedzoties uz plauktiņa pusi ar siera rīvi vienā rokā, sašķiebjas otrā rokā esošais makaronu šķīvis un tā saturs vienmērīgi pārklāj (ar kaķa spalvām klātu) grīdu. Pie tam vēl viss rīts pavadīts klausoties, kā caurvējš ar nenormālu troksni cērt durvis, un nemitīgi baiļojoties par to, vai liktenīgajā brīdī kādās no durvīm neatradīsies kaķis un netiks pārcirsts uz pusēm.
Un viltīgais maita Lords ir izslēdzis telefonu (!), atstājot mani nokaitinātu līdz baltkvēlei par man liegto iespēju viņu uzmodināt un pievērst savām ļoti svarīgajām problēmām.
Damn it.
|
|
(15 piebildes | gribi ko piebilst?)
|
| Wednesday, May 5th, 2004
| |
15:27
|
Pavasara mānīgo un, kā izrādās, vēso vēju pakļauta, atkal sēžu mājās starp klepus mikstūru pudelēm. Un domāju-pārdomāju lietas.
Joprojām ciešu no spontāniem atmiņu uzplaiksnījumiem ar nepatīkamu saturu, pie tam first person shooter formātā. Secinājums viens un bēdīgs - vadoties pēc psihologu amatieru teorijām, manī katrā ziņā jāmīt vismaz pāris simtiem personību, jo atkal un atkal nespēju noticēt, ka varu būt darījusi kaut ko TĀDU, teikusi kaut ko TĀDU un, protams, arī domājusi kaut ko TĀDU. No pēdējā ikdienā visvieglāk izvairīties, ja vien visādi "jaunības dienu" skricelējumi - domu pieraksti - nolikti kaut kur tālu, tālu prom bez iespējas vēl kādreiz nonākt manās rokās.
current mood: khe khe
current music: Anathema - A natural disaster
|
|
(gribi ko piebilst?)
|
| |
15:04
|
|
| Sunday, April 25th, 2004
| |
16:26
|
Ja dzīve būtu kino, vai Tu būtu galvenajā vai otrā plāna lomā?
Precizēju. Nevis - kuru lomu jūs vislabprātāk gribētu (jo tad jau tas būtu pavisam retorisks jautājums..), bet gan - kuru jums visticamāk iedalītu.
current mood: pilnīgs fck
|
|
(18 piebildes | gribi ko piebilst?)
|
| Monday, April 19th, 2004
| |
17:16 - vī!
|
No regulārām amnēzijām ir arī savs labums - ielienu kādā foršā žurnālā (vai saitā (vai tamlīdzīgi)), neko no tur esošā neatceros, tādēļ varu lasīt un priecāties no jauna..
Žēl gan, ka ar grāmatām tas nedarbojas.
|
|
(4 piebildes | gribi ko piebilst?)
|
| Tuesday, April 6th, 2004
| |
18:27 - ak :D
|
|
Kādā pasaulē gan es dzīvoju, ja ginekoloģes izsauciens "Jums ir TIK skaists dzemdes kakls!" ir burvīgākais kompliments, kādu es pēdējā laikā esmu dzirdējusi?
|
|
(17 piebildes | gribi ko piebilst?)
|
| Sunday, April 4th, 2004
| |
17:07 - 1984
|
|
| Tuesday, March 30th, 2004
| |
16:31 - čivo?
|
|
| Wednesday, March 17th, 2004
| |
12:57 - identitāte
|
Ar šausmām jūtu, ka es atkal transformējos. Ak, cik viegli lielajām/skaļajām personībām ir mani ietekmēt.
Kā jau Lounvulfs man reiz teica - ar jauniepazītu cilvēku interesanti ir tikai tad, ja viņš var tev pastāstīt kaut ko jaunu.
Ja pēkšņi plaši atveras durvis uz pasauli, kurā viss ir un darbojas pavisam citādāk, kurā jādzīvo pēc tikpat kā diametrāli pretējiem noteikumiem tiem, kuri valda plēsīgajā vidē, kurā esmu bijusi gadiem ilgi - cilvēkam ar ieilgušiem Labā Un Nesavtīgā Vadoņa meklējumiem un tāpat ieilgušu identitātes krīzi ir grūti pretoties kārdinājumam.
Es sevi šokēju, ja godīgi. Visi mani it kā dzelžainie principi un uzskati, pie kuriem es biju gatava turēties līdz pat mūža galam, palēnām māj man ardievas.
Vai identitāte vispār eksistē, vai arī visi ir tikai kaut kā kopijas/kopā salīmēti kopiju gabaliņi?
|
|
(6 piebildes | gribi ko piebilst?)
|
| |
07:49
|
|
| Thursday, March 11th, 2004
| |
07:35 - morning wood, kā saka MTV2
|
|
| Sunday, March 7th, 2004
| |
12:39 - brum brumm
|
Mani un vienu no līdzcilvēkiem ieinteresējis jautājums -
Vai seksuālā revolūcija, Jūsuprāt, ir "laba" vai "slikta"?
|
|
(19 piebildes | gribi ko piebilst?)
|
| Friday, March 5th, 2004
| |
12:24 - "now i want to play with youuuu..."
|
Noskatījos iepriekšminēto Zvēru Kapiņu ekranizāciju. Atklāti sakot, man grūti saprast, kā Kings, būdams scenārija autors un arī piecsekunžu aktieris (līdz ar to - acīmredzami esošs uzņemšanas laukumā), varēja pieļaut, ka viņa noveli ekranizē tik zemā līmenī. Varbūt viņam bijis vienkārši po#uj.
Kaut gan visvisVISlabākie momenti ir nostrādāti līdz kolosālībai. Tajos brīžos Kings laikam ņēmis palaidni režisoru aiz auss un bargi lūkojis, lai neko nelabu nesastrādā.
Skatoties aktieru tukšajās sejas izteiksmēs, es iedomājos, ka grāmatai paveras daudz lielākas intimitātes iespējas nekā filmai. Ja grāmata ir kā saruna, tad filma - drīzāk kā runa.. Varbūt tādēļ, ka, skatoties bildi, darbojas lielākoties tikai viena maņa - vai nu redze, vai dzirde - bet, lasot tekstu, divas - redze un domāšana?
Man pat liekas, ka tikai domāšana. Iedziļinoties teksts tiek lasīts ar citām acīm, ne tām, kas pierē.
|
|
(1 piebilde | gribi ko piebilst?)
|
| Thursday, March 4th, 2004
| |
21:56
|
Pabeidzu lasīt Stīvena Kinga "Zvēru Kapiņus" pēdējo mēnešu rekordlaikā - četrās vai piecās dienās (tas gan izskaidrojams ar manu pēkšņo saslimšanu un no tās izrietošo man-nav-ko-darīt).
Nezinu, ko man teikt (bet taču vajag, ja jau par to ierakstos). Ja nu vienīgi to, ka jūtos god.Autora satriekta. Vai varbūt jāsaka - apkāsta.
Grāmatas sākumā un vidū vispārējās izjūtas apmēram šādas - āā, čau, King! O, (beidzot) grāmata latviski, King! Pērku, lasu, sajūsminos par literāta spējām, nu brīžiem man sametas neomulīgi, bet tas nekas - tas ir normāli, kāds gan no tā ļaunums, King?
Pēdējās lappuses šķirot, dreb apakšlūpa un rokas. Pirmās stundas pēc izlasīšanas ir bail piecelties no gultas, paskatīties uz savu kaķi, domāt - jo pa (zem)apziņu peldas visādi nelabi tēli un morāles no grāmatas.
Tas stipri atgādina kaut ko iz dzīves. Priecīgu, līksmu tuvošanos kādai, pēc visa spriežot, nu satriecošai personai, kura kādu laiku spēlē draugos ar tevi, bet beigu beigās iekrauj tev pa seju un aiziet savu ceļu, smīnot par vēl vienu, kurš uzķēries tieši tāpat kā visi citi.
Ja nesaprotat, par ko es runāju, nesatraucieties - gan jau ar jums arī tā gadīsies.
( Fragments )
Vēl kaut kas, kas man ienāca prātā to nākamo stundu laikā - ja tev ar acs kaktiņu šķiet, ka kaut kas sakustējās un, pagriezies pret to, redzi, ka uztraukumam nav pamata - nu, tik un tā paliek iespēja, ka tur tiešām kaut kas sakustējās.
|
|
(4 piebildes | gribi ko piebilst?)
|
| Saturday, February 21st, 2004
| |
13:47
|
Slinkuma un izdomas trūkuma dēļ pārkopēts no ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) klaide ;)
lord raksta: es būtu ļoti pateicīgs visiem, kas nepažēlotu minūtes divdesmit, lai izpildītu šo testu... lai to būtu iespējams nosūtīt, uz datora ir jābūt aktīvam Outlook Express'am... kad darbs būs galā, būs iespējams saņemt arī rezultātus... un uzzināt, kāpēc cilvēki raksta virtuālās dienasgrāmatas Sviesta Cibā...
un jā, es būtu ļoti pateicīgs arī ja jūs ieliktu linkus uz šo testu arī savos žurnālos...
|
|
(gribi ko piebilst?)
|
| Wednesday, February 18th, 2004
| |
19:14 - pagātnes rēgi
|
Mani vienmēr ir pārsteidzis tas, cik dziļi cilvēkā kaut kas var asociatīvi ieēsties. Caur maņām.
( Kā nenopietns piemērs - stāsts par Pelmeņu Dziesmu )
Un mēdz būt arī sirdij smagākas asociācijas. Pēc kāda/-as smaržojoši džemperi, cimdi, vieta uz kafijas krūzītes, kur tai pieskaras lūpas, spilveni un palagi. Zilumi - ne tikai tie "glaimojošie", kas uz kakla, bet arī uzsistie. Apputējis disks, ko klausījos, kad biju iemīlējusies līdz ausīm. Apputējis disks, ko klausījos, kad biju s*dos līdz ausīm.
Un tā tālāk..
Pagātnes rēgi, kas materializējas zilumos un saburzītos palagos.
|
|
(9 piebildes | gribi ko piebilst?)
|
| Tuesday, February 17th, 2004
| |
18:57 - Mēnesnīcas Sonāte
|
Jau sen gribēju pateikt, ka klavierspēle līdzinās glāstam. Pieskāriens taustiņiem nedrīkst būt ne par stipru, ne par vieglu - tam jābūt tieši, nu, tādam. Tieši tādam, kādu šajā rindā, taktī, notī būtu veicis Misters Mocarts vai, kā manā gadījumā, Misters Bēthovens. Ideālam pieskārienam.
Un vispār dīvaini, ka Lords - persona, kuru bez šaubām varētu saukt par manu tuvāko draugu - tikai pirms nedēļas uzzināja, ka es spēlēju klavieres.
|
|
(10 piebildes | gribi ko piebilst?)
|
| Monday, February 16th, 2004
| |
22:45 - slēpšanās
|
Šodien skolas tualetē no blakus kabīnes skanēja raudas. Tajā pašā brīdī atausa atmiņā visas reizes, kad pati esmu ilgi sēdējusi tualetē aiz aizslēgtām durvīm tāpēc vien, ka tās ir aizslēgtas un neviens nezina, ka es tur esmu.
Vienīgais, ko jutos spējīga darīt šīs raudošās būtnes labā, bija kabīnes durvju klusa aizvēršana. Par cik nevaru neatcerēties, cik šausmīgs man šķita troksnis, kas radās, kādai aizcērtot durvis ciet ar visu spēku. Viena pēc otras. Bums, bums, BUMS, bums..
|
|
(1 piebilde | gribi ko piebilst?)
|
| |
22:27 - uh!
|
Sēžu un mēģinu apreibināties ar tēju. Efekts ir pārsteidzošs, un es to lielā mērā norakstu uz manis jau sen iekāroto ģeniālās konstrukcijas tējas kanniņu (to, kam pa vidu cilindrveida sietiņš), kura beidzot ir man blakus, visā godībā pildot savus tējkanniņas pienākumus. Tik skaista. Tik apaļa. Tik tumši zila. Ak!
See what i mean? :P
|
|
(4 piebildes | gribi ko piebilst?)
|
|
|
|
|