HUNTED BY A FREAK

You just have to be sure you're doing the right thing.
I mean it's very easy to forget - she's was just sitting there in the pub with her new friends and her new life and her new hair, and it may have been five years but you'd know just to look at her.
[...]

You can see her breath in the air between your faces as you stand in the leaves and she just asks you straight out if you want to come and stay at her flat. But you make sure you get separate taxis and you go home and there might be a slight regret and you might wonder what you missed but you have to remember the kiss you worked so hard on - and you'll know you've done the right thing.

pedējā laika labākais skaņdarbs ko esmu dzirdejusi. To pat varētu nodēvēt par stāstu. "i cannot say how many times this song has walked by my side..."
+ live version, kura nosleguma daļa un kāpinājums liek tricēt aiz sajūsmas.

:When I see a pretty girl walking down the street, I think two things. One part wants me to take her out, talk to her, be real nice and sweet and treat her right."
:And what did the other part think?
:What her head would look like on a stick...
[laughs] 

Cik jauki pamosties mājās un justies nedaudz labak nekā ierasti, pēc 5dienu vakariem. Vakars pagaja ātri un labi, tik tie cilveku pūļi. deretu papalašināt Rīgas robežas vismaz uz brivdienam. Hah, Elina vēl smuki iezimeja lidostas pieturu un esmu atgriezusies majas ar kartejiem zilumiem, kur pie velna viņi rodas?!?
..Deretu aizbraukt lidz spiķeriem, bēēt man taads raslabons, ka nevaru pakusteties.

Netīšām uzskreju uz sludinajumiem, kur tiek pardoti dzivnieki precizak, suņi. ārprāts, visi viņi ir tīīk jaukī. Tas, ka man pašlaik majas jau ir 4 malamuti, neattur no sapņa par mastifa, čaučau, raselu un vēl špicu kucēniem. Lindai laikam ir pareizas prognozes par manu nakotni "vecmeita ar suņiem, kaķu vietā" hah.
Es laikam varetu paņemt sev visus pasaules suņus, jo kā teicis Džošs Bilings :"Suns ir vienīgā būtne uz pasaules, kas tevi mīl vairāk nekā tu pats sevi".
Un es vnk nespeju skatities uz pamestiem suniem vai vel trakāk skatities patversmes majas lapu, kurā aprakstiti viņu "dzives stasti". es vienmer saku raudat, kgan to daru tik tiešam reti. Cik dīvaini, ka mani dzivnieks spēj uzrunāt vairak nekā cilveks, ar kuru man kontaktēties ir daudz vienkāršāk valodas dēļ.

Šodien man tik tiešam bija spilgta vārda vistiešākajā ziņā. Sakot ar šodienas sakaisto laiku, kad gribas smaidīt un smaidīt. Tad šo emociju gammu papildina vēl sieviešu dienas pārsteigums, kur tik tiešam, cepuri nost mūsu puišu priekšā, kuri katru gadu rupejas, lai mēs saņemtu ziedus un apsveikumus.
Bet visas šis lieliskās lietas spēja sabeigt pretīgā skolas vadības sēde, kurā bezmazvai tevi pazemo un izgudro vel 100 piedomatus faktus par tevi. Par laimi, esmu mieriga pēc rakstura un necenšos parāk nevajadzigi konfliktēt. Bet šoreiz manas asinis vārijās aiz dusmām, kgan to speju labi apslept, neizdvešot ne skaņas. Bet tik tiešam galvā bija 100 dažadi veidi kā nogalināt kabinetā sēdošās būtnes (jo līdz cilvekam tur tālu, tukstošiem rupju vārdu, kurus vislabpratāk veletos izkliegt tieši sejā. Pec 10 minutēm bezjedzigas runāšanas, drizak monologa tiku ārā no elles.

Es pedējā laikā vienkārši nespeju saprast, kas notiek ar manu galvu/smadzenem un runu. Tas ir kas mistisks, jo es vairs nespeju neko pateikt. Manas domas ir pārāk haotiskas, lai viņas spētu izteikt pakapēniski, sākot ar mazsvarīgāko un beidzot ar spēcīgāko argumentu, nezaudejot jēgu. Un vistrakakais ir tas, kad es cenšos kko pateikt, notiek tadi pat situācija kā kasetes pārtīšana uz priekšu, protams, ka pati kasete saprot, kas tajā ierakstīts, bet klausītājam nakas tīt atpakaļ nesakarīgās skaņas, kuras izdvesa audio lenta. Man pat nav nejausmas kā to labot, bet man tik tiešam bail ir kko teikt, jo varbut jau nākamjā reizē, jau mani nesapratīs neviens.

šodien pārtapu no gaišmates par bruneti un pašlaik gaidu savu trasportu, kurš jau tuvojas uz 19 gadu balliti. tas saucas, šonedeļ neko nedarišu. yeah sure

Virsrakstam nu tik tiešām nebus sakara ar manu vienmuļo tekstu, bet man ši fraze nu dien patīk. Pec šis dienas kartējo reizi jutos morali iztukšota, manuprat, skola ir kā viens liels enerģētiskais vampīrs, kurš aped visu, kas man ļauj saredzot labo un neiesligt pilnigi pagrimumā. Pec skolas, man par pārsteigumu, viens no biedriem atbrauca pie manis uzpipēt un vel jautaja, kapec es nepateicu, lai viņš mani aizvedot majas, kadeļ gan, man es jau nedzivoju parak tālu. Es biju pārsteigta, jo laikam uz visu skatos ar vienu lielu skeptiku un cenšos izdomat "kas ir apakšā" šai darbībai un neuzticos cilvekiem. Bet nu neko, uzpipejam, pabraukajam ar mašinu parunajam un nekā slepta šajā primitivajā darbibā, domajams, nebija huh. Tad vel netruka manam trulumam stāvoklim pilpdit ce līdziniekus matematikā onlainā ( kada velna pec es to darīju?!?), saprot to, ka esmu debil 4 life un ka, man nav neviena tada īsta talanta, kas man patiešam padotos. Ne man dižas loģiskās domašanas, ne es maku labi dziedat, ne dejot, ne ko īsti. Protams, ka ir tadas lietas, kuras man padodas labak par citiem, bet ir tadi cilveki, kuriem tas podadas veeel labak par mani... Ai labi pietis činkstet par neizdevušos, vidusmēra, viduvējības dzivi un jaiet dzert kafija un šķirstit gramatiņas

wou, beidzot jutos, ka esmu atguvusi domašanu un dzivibas pazīmes. Tā nu manas brivdienas, kuras manā apziņā šķita kā vismaz 4 dienas, ir beigušas. huh, tā nu pirmais vakars mani sagaidija ar sarunām, kur nepastavēja neviens tabu- atklati un par pilnigi visu. Takā esmu diezgan intraverta persona, tas priekš manis bija samērā neierasti. Tad nakts ar 1 h miegu un vel žvinguli gaja tālāk. Kad man nācas sarunāties ar cilvekiem, kuri centās veidot acu kontaktu un tuvoties, es jutos tik neerti, jo man šķita, ka no manis nes kā no tavernas un acis katra rāda savu debespusi hah.
Tā, nu pec sava pardzivojuma nonacu pie Livas, kur atkal guleju. Vakra gaitā  ieguvu seju un izdomaju, ka jaizgudro dubult ķermenis t.i. ballišu adas virsvalks, lai nakamjā dienā bez nekadām grutibām varetu to nomainīt turpināt atpusties. Bet tākā šads izgudrojums vēl nav radīts, mans party gars parvietojojās uz Livas partyhard garu un tad izveidojās Līva kubā, kura smagi griezās alkoholā haha.
Tad nau beidzot nokļuvu majās, kad noguleju ~20 h no vietas. Bet brīvdienas bija trakas un izdevušas!

xox, tagad atliek vien izžāvēt matus un sataisīties, lai pazustu neceļos uz divām dienām. Šodien japarvacas pie Elīnas, kur "girl goes wild". No rita uz rtu un vel visadām vietām. Un vakarā atkartojas scenārijs par girl..., tikai Līvuxx vards jaatzimē, tā lai viņa vienreiz beigtu dzert haha. un 6dien mani gaidīs majās (zz).
Jaukas brīvdienas Tev , Tev un arī Tev!

+

Veselu dienu klausīties vienu un to pašu, uz riņķi vien, tas ir gaužam apnīkoši. šķita, ka mana galva uzsprāgs no tām itkā "poztivi" bernišķigajām lietām. Man jau protams prieks, ka kadam iet labi un labak, bet tomēr, cik var?!?
Vel šodien nacās izsecināt, ka februāris man apkārt esošajiem cilvekiem ir negatīvakais mēnesis gadā. Man šķita, ka tikai man kada pavasra/ziemas depresija uznakusi, bēt tas, kas notiek apkartējiem nav salidzinams ar manu drūmo garastavokli un fakts, ka nekā, izņemot uzklausišanu, nespeju palīdzet un tā sajuta, ka esi bezspecīgs šajā gadijumā, padara to visu vēl skumjāku. Eh "young people problems"
/tagad kafija un cigaretes. Un tad vakarā jaciemojas rajonā, lai gan ir tkai nedeļas iesākums. Cerams, ka visi apzināsies, ka ir 1diena un būs spējigi ierobežot šķidruma patēriņu, arī es huh.

šodien izlemu sakartot savu muziku un izmest vecos diskus, kuri vairs nedarbojas un uzrakstit vaciņus katram diskam, kurā man nav ne jausmas, kas tur ir. Man pašlaik nak smiekli par visu, kas viņos ir. Tagad skan neaera. velns paravis, es tiešam kko tadu klausijos(?!?). Ne nu, iespejams, tas ir viens no diskiem, kurus mans kads labvelis atnesis. Tākā filmā Nick and Norah's Infinite Playlist ^^. Jā, starpcitu, ļoti jauka filma, diezgan banala, bet tomer jauka.
Bet atgriežoties pie savu disku kolekcijas, atradu arī disku, kura ipašnieks man patiešam nav zināms. No sakuma domaju, kads no braļa diskiem iemaldijies, bet pecak sapratu, ka viņs nekadus hipz 'n hopz neklausās. Anyway uz diska uzrakstiju "popsa".
Tomer tada nostaļģija uznak klausoties 05-from_autumn_to_ashes-the_second_wrong_makes_you_feel_righ.mp3, kas neapšaubami ir atrodama šajos emocionalajos diskos. ahh
takā šie diski ir ~3 gadus veci atkalajas arī brinumi, ka tajos ir sastopami gan four tet, sigur ros, kurus man šķita, ka tikai pirms gada sāku klausities un daudzi citi.

Huh pedējo 2 dienu laikā esmu padarijusi vairāk, nekā visas nedeļas garumā vai pat mēneša. Nezinu vai gluži vairak, toties patikamas dodarbes. Sākot ar to, ka es satiku savu labāko blondīni, kuru netiku redzejusi tīīīk sen, tik tiešam. Bet kā mes pašas kavējoties atmiņās un parrunajot lietas, kuras veido to, kas mēs esam viena otrai un, kas ir izveidojušas mūs par L. un A., nonācam pie secinājuma, ka lai arī cik ilgs laiks butu pagajis kopš mūsu pedējās sarunas, tas nemaina attieksmi vienai pret otru. Un patiesība to ir patīkami apzināties, ka tevi vienmēr kāds sapratīs un būs ar tevi, par spīti visam. [Starpcitu, ja Tu tagad lasi un es ceru, ka tas tā ir, tad zini ILY]
Un mans otrais fiziski un emocionāli saspringtais bridis bija, tas ka es nolēmu izdarīt kko labu kāda cita labā. Vnk kada svešinieka, kuram , iespejams, tas varetu kko mainīt. Es esmu naiva, es to zinu, bet tomer, ka tā bus.Tā nu man bija apnicis tukši runāt, ka es velos ziedot asinis un ķeros pie darbiem. Pirmajā dienā gan mani mana nikotīna atkariba pieveica, tadēļ nolēmu doties nakamajā dienā, kas bija labāk, jo man nebija tik ilgi jaciešas no no rīta pec rīta dūma. Tākā An arī nolema but mans kompanjons un donors. Tad nu atlika sataisīties un doties 5 minušu garā pastaigā, lidz sēlpils ielai. Iekšēji man bija tāds satraukums un galvā lidinājās dažādas domas- kas, kā, vai man patiešam tas ir nepieciešams. Bet tā nu nonakot galamērķi, atpkļceļa vairs nebija. Personāls loti atsaucīgs, palīdzeja norādīt, kur katrs noteiktais kabinets atrodas. Tākā es jau biju sagatavojusies un izlasijusi visu i-netā pieejamo par šo proceduru, neko jaunu neuzzinaju.
Tad nu pirmais pārsteigums man bija savas asins grupas uzzinašana- 0+. Atgriežoties mājās salsijos, ko labāk ar šadu sinsgrupu lietot uzturā. hah. Pec tam- ārsta apmeklejums, spiediena noteikšana vel pāris jautajumi un talākās norādes. Tad nu tēja un obligātās "brokastis", kas sastāvēja no vairak lietām, nekā dienas laikā parasti gadās apēst. Pēcāk darbiniece mani pasauca uz telpu, kur notiek ķermeņa atbrīvošana no 485 ml asiņu, kurā nepārtraukti tiek uzdots jautajums : "vai jūties labi, galva nereibst?", bet saprotu, ka kadam tiešam var palikt slikti un, tas, ka esmu speciga, vizuāli laikam nav tik acīmredzms, dēļ mazā auguma hah. Tad visnotaļ atri, jau mani sūtija uz kasi, kur saņemu kompensaciju, kura, manuprat, vispar nebutu nepieciešama, bet cilvekiem, laikam, ir vajadziga materiala motivacija.shame.shame. Kgan mamma pajokoja, ka es ziedoju asinis tadeļ, ka majas netiku.ha
Tā nu vel pavandījos pa a-cousta rajon un pa vecrigu pecāk, līdz nonācu majās. Tad nu es sevi ieraudziju spogulī. es izskatījos pēc narkomana, mans "aristokrātiskais" bālums bija pārverties zilganā krasa ar iekritušiem, tik tiešam ziliem riņķiem zem acīm, kuru vel tagad nav atkāpušies. Un savu zilgano vecu arī piemirsu pieminēt. ha tas šķietami bija pats nepatīkamākais šajās pedējās dienās.
Tā nu man pec ~7 dienām jazvana, jauzzin analīžu rezultati un tad manīs vai manas asinis varēs noderet. bet es ceru, ka viss bus kartība.
šajā ierakstā nedaudz izplūdu. ups. tadeļ arī slinkums parlasīt un izlabot kadu kļudu, kura noteikti tur ir.