HUNTED BY A FREAK

"If you accept death, it is altogether like a frosty night and an anxious misgiving, but a frosty night in a vinyard of sweet grapes. You will soon take pleasure in your wealth. Death ripens. One needs death to be able to harvest the fruit. Without death, life would be meaningless, since the long-lasting rises again and denies its own meaning. To be, and to enjoy your being, you need death, and limitation allows you to fufill your being."
From Red Book

"Galvenais šķērslis, kas mūs kavē ļaut draugiem ielūkoties mūsu sirds dziļumos, ir nevis tas, ka mēs viņiem neuzticētos, bet tas, ka mēs neuzticamies paši sev."
Fransuā VI de Larošfuko


a bet man šķita, ka mēs uzticamies tikai sev. Kā saka "uzticiba janopelna" ar sevi ik dienas pavadot esmu nopelnijusi. bet citi nē. viņiem nemaz tas neinteresē. mes tikai izliekamies ieinteresēti citu problemās/ aktualitātēs/ priekos, bet tas ir tikai tapēc, ka tā ir pieņemts. Tev vienkarši jainteresējas,savādāk tu esi egoists. haha cilvēki ir diezgan pretīgi radījumi.

man šodien bija teātris. jauns mētēlis. vecā gada pēdējā diena. huh

" Because there is nothing here that I even remotely care about. I've got nothing to fight for, and if I don't want to live here why should I have to, and I don't care how much better off I am than everyone else, thats not the point."

Man kaitina tas, ka- man atkal jāšķauda, jaceļas rit agri no rīta, kā arī tas, ka cilveki ir stulbi un es pati arīdzen.+ man skan stulba dziesma, bet negribu citu parslegt. kaitina arī skola, kuru es labprāt nodedzinatu un vel uztaisītu sārtu priekš matematikas skolotajas. Riebjas, ka man man slinkums gulet arī lasīt. vienkārši viss riebjas, ja es varetu es visus nošautu :D haha
īsak sakot, pedējās 2vas dienas esmu neapmierinātibas kalngals. Tas tapec, ka nezinu ko gribu. Vispar tagad varetu kadu piekaut, ja tas vispar butu manos spekos, jo manī iekšā ir tāds dusmu, agresijas un niknuma kokteilis, ka no tāda enerģija daudzuma, varetu uzladet ne tikai vienu vien spuldzīti.
[un tagad te deretu daudz lamuvārdi]

Es tikko pirmoreiz mužā, ja manu dzives ilgumu var jau tā nodēvēt, pagaršoju svaigu avokado un sapratu, ka needišu tadu "interesantu" augli/darzeni vairak. Vispar man te pa leduskapi vienmer kads no tajiem īpatņiem mētājies bija, bet nekad iepriekš nebiju riskejusi, ja nu vienīgi netīšam, bet to es nezinu pat tagad hah. Vispar pedejā laikā daudzas lietas nakas izmeģināt, es pirms meneša pirmo reizi ēdu arī kebabu, nu tā reize, kad iegrauzu kko tamlidzigu Polija un pec tam izmetu, neskaitās. Nebija slikti, bet neradās parlieciba, ka es atkartošu to.
Atkape- Man vispar patīk runat par ēdienu.
Bet principā kadēļ es vispar kko rakstu. ā jā, gribeju pakunkstēt par to, ka es jau nedeļu badojos (vismaz majās, jo nav iespejams iepirkt kadu bulciņu vai picu), jo man ir slinkums gatavot kko un vecaki ēd kkadas stulbas zivis, vistas un vel sazin ko. Nemaz neesmu dusmiga par to, ka vel pietam liek mazgat arī traukus.bet es jau viņus nesmereju, jo man NEDOD ĒST! Diegzan primitivi, bet no milestibas jau nepaedisi, hah, nu tad vispar es deadly dead jau esmu.

A: "Stulbā meitene, par ko Tu cīnies?!"
E: "Par mīlestību, par asarām citu acīs, par naivumu, kuru neesmu izjutusi, par mērķiem, kuru man nav, par prioritātēm, kuras es neesmu atklājusi, par... par dzīvi kopumā"
A: "Vai Tu atceries kā romāns beidzās?"
E: "Nē, man prātā sākums. Kad vārds nav pateikts un ūdens nav izliets. Kad viss var notikt un pagaidām nekas nav jānožēlo.Es neatceros beigas. Atceros rītu, nevis vakaru. Satikšanos, nevis šķiršanos."

Tikko atvēru e-pastu, skatos, facebook, galvā iešaujas doma- nu tad tomēr pateicu savu uzvardu un viņš atcerejās, un takā manas domas skrien ātrak par manu redzi, skatos/lasu tālāk cita persona. ehh- aplauziens. Laikam savu līgavaini būšu pazaudejusi haha, bet vispar gribas smieties. Bet man tik bieži ir tadi aplauzieni, laikam pirms neesmu izlasijusi lidz galam, jaatsledz domašana, savādak šitā sev sirdsklapes tik radu.

I’m a bi-itch
When I fall in love
I’m a bitch
When I give a kiss

I’m a bitch
In disguise
I’m a bitch
That never minds

I’m a bitch
Just realize
I’m a bitch
All the time

I’m a bitch
i-t-c-h

šodien jauki brivstundā aizbraucām paest uz mcdonaldu, bik traki bus, ja mes ikreiz šadi darīsim, mājiņās arī atveda, es vairs pat ar kajām neparvietojos huh
Arī  kā ierasts 1dienās, tika parspriesti atmiņi uzplaiksnijumi un paipildinata filma ar atteliem. lovely
Tālāk kafija, jo pagajšnakt ap 5 tikai aizmigu, un macibiņaz, yo man šodien patīk deminutīvs eh

[20:03:54] Annanna says: tu tur izskaties baigi maziņa
[20:04:21] AND says: es esmu maziņa

Pats dīvainākais ir tas, ka tad kad mana pilgadiba bija vēl tālēs zilajās, neviens nešaubījās par manu vecumu un deva vairāk nekā man pašlaik ir. Bet tagad?!. laikam man seja sāk atjaunoties, yeah

Jā, Elinas tiesibas tika izmercetas alkoholā kārtīgi, protams musu organisms arīdzen. Galva vel nedaudz griežas un tikko parrodoties majās apjedzu, ka pat kreklu, kuru man iedeva gulešanai, neesmu novilkusi. Vakardienas notikumi, cerams, paliks tikai mūsu, 3ju, atmiņas un Lindas telefonā, hah. Savu mūžu nebiju tik daudz caronas izderusi un tik daudz vārijusies, kgan zināms, ka man patīk runat, velpietam daudz. Bet bija varen labi, bet tagad nedaudz jaatputina sevi no šadām 5dienām.
Tagad jaiztukšo sava 3 kafija, manuprat, šis skaitlis man šodien ir ļoti zīmigs, bet tas tā stapcitu, un jadodas gulet zilā ekrana priekšā.

Šodien ir lieliska diena, sakot ar to, ka nolemu pagulet un atpusties šodien. Tad Elina nolika tiesibas un tas nozīmē, ka rit jāsvināas. Kā arī vakardienas izgašanos suši gatavošanā, šodien izlaboju ar uzviju! yesyes
Nesen ienacu iekšā, pec stilošanas ar sniega lāpstu un suņu izvartīšanas sniegā, un sapratu, ja esi pienacigi šim laikam saģerbies, tas butu kā aļaskā mītošam bļitkotajam, arā ir vareni labi!

"And I know that's it hard to be where you are
And I want you to know i'll be there
I won't fall apart
I'll be with you."

Lieliski, veselu nedeļu nodzivoju bez iesnam un tagad viņas atkal ir klāt un vel tadas ipaši biežas, šķaudu ar 10 minūšu intervālu. yeah
Visu donu nodevos istabas kartošanai, man tas velkas patiešam ilgi, jo man noteikti ir jaatrod kkas interesants, ko skatos kadu pusstundu vai arī ir 10 minušu ilga dilemma- mest arā vai ielikt kartējā kastītē? Man ir tik daudz nevajadzigu lietu, bet es viņas nespeju izmest, tas ir pāri maniem spēkiem. Piemeram, atradu savu d-gramatu, kuru tiku rakstijusi 14 gadu vecumā, jeziņ, man laikam bijusi pamatiga depresija jau tad haha. Tad vel tika atrasti visadi bukteli no Francijas un biļešu pasakņi no Zviedrijas, kuri ari nav vajadzigi, bet viņa turpina krat putekļus. man ir vajība uz atmiņām hah