HUNTED BY A FREAK

Virsrakstam nu tik tiešām nebus sakara ar manu vienmuļo tekstu, bet man ši fraze nu dien patīk. Pec šis dienas kartējo reizi jutos morali iztukšota, manuprat, skola ir kā viens liels enerģētiskais vampīrs, kurš aped visu, kas man ļauj saredzot labo un neiesligt pilnigi pagrimumā. Pec skolas, man par pārsteigumu, viens no biedriem atbrauca pie manis uzpipēt un vel jautaja, kapec es nepateicu, lai viņš mani aizvedot majas, kadeļ gan, man es jau nedzivoju parak tālu. Es biju pārsteigta, jo laikam uz visu skatos ar vienu lielu skeptiku un cenšos izdomat "kas ir apakšā" šai darbībai un neuzticos cilvekiem. Bet nu neko, uzpipejam, pabraukajam ar mašinu parunajam un nekā slepta šajā primitivajā darbibā, domajams, nebija huh. Tad vel netruka manam trulumam stāvoklim pilpdit ce līdziniekus matematikā onlainā ( kada velna pec es to darīju?!?), saprot to, ka esmu debil 4 life un ka, man nav neviena tada īsta talanta, kas man patiešam padotos. Ne man dižas loģiskās domašanas, ne es maku labi dziedat, ne dejot, ne ko īsti. Protams, ka ir tadas lietas, kuras man padodas labak par citiem, bet ir tadi cilveki, kuriem tas podadas veeel labak par mani... Ai labi pietis činkstet par neizdevušos, vidusmēra, viduvējības dzivi un jaiet dzert kafija un šķirstit gramatiņas