Depresants

Otrās iespējas
7/31/11 04:29 pm
Kautrīgā sārtumā rotājas vaidziņi, actiņas vērstas skatā uz leju, kāds tur viņas trauslo roku un braši stāsta mīlas stāstu par vīrieti, kurš devis otro iespēju mīlestībai, stāsta galvenajā lomā ierindo sevi... Viņa skatiens tik ciešs, tik tiešs, tik izteiksmīgs un uzbāzīgs. Stāsts pilns ar uzvarām un zaudēm, ar varonību un mērķtiecību, nauda arī nepaliek nepieminēta, atslēgas frāze - nosaukšu zvaigzni tavā vārdā, piebeidz saturīgos runas plūdus. Pār muguru pārskrien tirpiņas... Meitene sapņaini pēta savas kurpītes un domās ir pietiekoši tālu, lai distancētos... Sēžu klusi un vēroju, līdz skatiens sastopas ar meitenes skatienu, es sajūtu ilgas, tās pašas ilgas, kas manī mīt, ne pēc solījumiem, ne pēc naudas, nedz pēc zvaigznes, kas saukta manā vārdā... Arī viņa reiz dos otro iespēju mīlestībai, bet ne tagad. Un arī es to došu un ne tagad..
Iekantēja Piesit kanti

par tevi, cilvēk
7/31/11 03:46 pm
Sirdspukstu attālumā, Tu esi man
Un nav svarīgi cik mirkļi zaudēti
Svarīgi ir - cik vēl tie būs
Nenoliec galvu likteņa negaisos
Drīz uzspīdēs saulīte un tad
Kā no jauna piedzimis, Tu pretī man nāksi
Un smaidīsi, tversi aiz rokas
Un vedīsi prom sirdspukstiem skanot
Caur negaisiem maniem un taviem
Ne mirkli smaidus nezaudējot
Jo beidzot kopā - roka rokā
Iekantēja Piesit kanti

ieklausies
7/27/11 05:54 pm
Metru pēc metra Tu tuvojies
Redzu tevi, viļņi starp mums
Dāvā savu nemirstošo enerģiju
Roku rokā beidzot mēs
Dodamies tur, kur tik labi reiz bija
Bet zinām, ka nekad nebūs kā senāk
Iekantēja Piesit kanti

viss ko es vēlos mirklī šajā...
7/25/11 04:01 pm
ieskaties kā manās acīs zaigo tavs atspulgs
ievēro manu ķermeņa valodu - tā pateiks
cik nozīmīgs, cik vajadzīgs tavs glāsts un skūpsts
sniedz roku un es sniegšu tev savējo
stāvi kalna pakājē un sagaidi, kamēr es nokāpšu lejā
neizlaid no skata, nepazaudē, vēro un tulko
es čukstēšu, bet tu lasi no lūpām - jutekliskām kā pieskāriens
liec galvu manā klēpī, es mierināšu, es veldzēšu
slāpes tavas pēc cilvēciskā, pēc augstākā
ko spēj sniegt cilvēks cilvēkam vienkārši esot blakus
lido augstāk ar mani, ietinies manos čukstos cik labi
ir būt ar tevi, cik labi tā, kad ir uz ko paļauties
dzīvo manī, mums atvērsies bezgalīgas durvis
tukšām, piepildāmām istabām un mums
atliks tikai tās piepildīt...
apsoli man, neizlaist no skata...
esi kā atbilde uz manu lūgšanu, esi mans ceļabiedrs
ja tici, ka mila nekad nezūd, ja ir mīlēts,
ja tici, ka cilvēks top piepildīts tikai dodot, ne saņemot
ja tici man, ka nepievilšu, ja tici man, ka noturēšu
sniedz man roku un nāc ar mani - miera skavās
Iekantēja Piesit kanti

Par tevi, cilvēk.
7/25/11 02:26 pm
ja vairošu to labo, kas tevī mīt
ja būšu tā, kam ticēt un uzticēties,
ja būšu tavs miers un tavs balsts,
ja nepārrakstīšu tavas atmiņas,
ja būšu - viegli un klusi,
ja neaizmirsīšu,
ja godāšu un cienīšu,
ja nepārmetīšu un nesāpināšu,
ja būšu kā gaisma tavā tumsā,
vai tu... vai tu spēsi tāpat?
Vai nāksi manās pēdās,
ja arī ceļš man vīsies tālāk, savādāk?
man bieži salst - vai sildīsi?
es reizēm raudu - vai mierināsi?
piedod man, bet apraujas vārdi,
tā gadās... nepārmetīsi?
šīs lapas nenodegs,
tās ierakstītas neredzami,
vārdu pēc vārda - no sirds - sirdī.
lai neapklust soļi tavi manā dzīvē,
to novēlu sev. bet tev - meklēt un atrast.
Iekantēja Piesit kanti

iņ jaņ
7/25/11 01:25 pm
es tev sekošu līdz debesu vārtiem, ne līdz nāvei, ne līdz dzīvei
tu atlieksi galvu, es savu noliekšu,tu kliegsi, es čukstēšu
un pārmaiņas pēc es nejutīšu neko
bet tu sadegsi manās sajūtās
mokoši, ilgi, dziļi - kā reiz es
un nevaino mani
man vajadzēja tavu aizsardzību
tev manu spēku
spītības vārdā abi bešā palikām
un tā tev vajag
Iekantēja Piesit kanti

Nemodini mani
7/25/11 01:16 pm
gaidīšu ziemas salu, kas sasaldēs manas atvērtās brūces
gaidīšu sniegu, kas pārklās manas saulē atkusušās emocijas
gaidīšu tevi, kas apskaus un turēs cieši - ledainā skāvienā
gaidīšu tevi, bet tu nenāksi, gaidīšu līdz skatiens sastings
tumsā klupšu un kritīšu, gaismā celšos, viļņos slīkšu, ugunī degšu
līdz atradīšu tevi, ko pazaudēju ziemas vējos, savā jūtu tuksnesī
kad atradīšu, tad notraukšu smiltis, aizliegšu vējus, kas tevī mīt
un mēs mirsim nomodā okeāna krastā, viļņu apskaloti
rokās sadevušies iesim viļņos, kas mūs sviedīs pret klintīm
kopā ir tik labi - sasaldē mani, es atkausēšu tevi, tik atnāc, es gaidīšu
Iekantēja Piesit kanti

Mūžīgā piemiņā
7/24/11 11:03 pm
Atsaucu atmiņā, kad stāvēju caurvēju mīlētā telpā - kapličā, tavā apbedīšanas dienā un nesapratu kāpēc dzīve tik netaisna ir, kāpēc bērniem jāmirst, kāpēc, kāpēc...Šodien, pirms daudziem gadiem Tu nomiri, bet gadi neslāpē manas skumjas par tevi,Un neslāpē tās sēras un sāpes, ko izjūt tavi tuvākie, mani tuvākie...Mazais, kad pieskāros tavai ledus aukstajai pierītei, tas iesita dziļu robu manā sirdī, Ar katru smilšu sauju, kas tika uzmesta uz tava kapa, manī dzima jauni principi - kā nebūt, kā jāsargā, kā jārūpējas, lai nekad, nekad, nekad vairāk nevajadzētu uzlikt savu silto roku uz ledus aukstas, noslīkuša bērniņa pierītes...Mārtiņ - Dāvīti, mūsu Ķirsīti, lūdzu piedod, mums pieaugušajiem, ka nenosargājām, ka pievīlām...
Kristiņ, manu māsiņ, Tu maziņa biji, tevi, pat neredzēju, tava sirsniņa apstājās tikai astotajā dzīves dienā...Tu joprojām esi ar mums - urniņā, kas viesistabā un neļaušu es tevi atdot zemei, tik aukstai - neļaušu, Tu tik maziņa... Apsveicu tevi vārda dieniņā, kas šodien...
Mammīt, kas pārdzīvoja abas šīs traģēdijas, kas zaudēja divus bērniņus, vienu divus gadus atpakaļ, vienu astoņus gadus atpakaļ... Rīt Tev dzimenīte un es nezinu, katru gadu pēc šiem notikumiem sirds tik pilna un bailēs trīs, kad dzirdu skumjās nopūtas klausulē... Tev sāp. Man sāp.
Iekantēja Piesit kanti

Klusuma nīdēja
7/24/11 10:47 pm
Aizvērt acis un neredzēt
Aizslēgt sirdi un nesajust
Sakniebt lūpas un nerunāt
Tik ausis atstāt vaļā, lai dzirdētu
Klusumu ar kuru Tu nogalini
Lai kārtējo reizi pārliecinātos
Ka Tev mani nevajag
Ģeniālais skaņdarbs: Vakara vējā
Iekantēja Piesit kanti

Tu
7/24/11 04:44 pm
Sirds dziesma skan nepilnīgi, strauji un haotiski, pieliekot roku pie auss dzirdama asiņu šalkoņa, kā jauna pilsēta, tajā dun un rit dažādi procesi, satrēgumi, negadījumi.. Ja sirds - pilsētas luksafors, darbojas nepareizi, tad nedarbosies satiksme. Satiksmes negadījumi šodien man izraisīja asaras, bieži tas nenotiek, bet tas vēsta ko neparastu, kaut kas ir ielauzies manī, kaut kam ir dota komanda atslābt un sākt just, un tagad, kad vārti vaļā, pasaule ienāk manī un es jūtu - un man sāp, kā gan lai atkal vārtus aizver... nemodini manī lūdzu neko, nemodini, aizver klusām durvis un ej tur, no kurienes esi atnācis...
Iekantēja Piesit kanti

pasauc mammīti!
7/11/11 01:37 pm
Vienmēr esmu domājusi, ka man tāda feina un basīga balstiņa, bet īpaši pēdējā gada laikā sāku šo faktu apšaubīt, jo vairākums, kas man zvana pirmo reizi, saka: Pasauc mammīti vai tēti pie telefona :D Vai: Tev vecāki ir mājās? :D
Tad, kad saku, ka es pati mamma esmu, tad seko klusuma pauzīte...
Iekantēja Piesit kanti

Kur tava balss?
7/4/11 07:39 pm
...Kad gribētos, lai saldi meli piepilda dzīvi - uz vienu dienu tikai, bet lai ir saldi, lai uz mirkli apreibina - ko gan vairāk vientuļam vilkam...
It`s so perfect tonight - lie to belive in..
Ģeniālais skaņdarbs: Pamestā
Iekantēja Piesit kanti

7/2/11 06:01 pm
Mīlniekiem ir pārāk auksti.
Nežēlīgs sekss enerģijas atdevei, siltuma iegūšanai.
Nelūdz man - rādi kā to darīt.
Nelauz un neaprij - nāc un ej, sekas neatstājot.
Live and let live.
Live and let die.
Iekantēja Piesit kanti

Pick someone, need only one
7/2/11 05:11 pm
Kad Tu uzkāpi uz skatuves, es zaudēju kontroli, Tu vairs nebiji tikai mans, Tu nedziedāji man, tik svešs un tik jūtīgs, tik skarbs un tik seksuāls... Es nogāju malā un vēroju kā tevi mīl citi, kā Tu mīli citus, pēc tam, kad cigarešu un alko izgarojumu tīmeklī beksteidžā, Tu piekļāvies man - tāds noguris un iztukšots - sasvīdis un tik ļoti mans, kā reti kad. Tu esi brīvs un tikai tādu es tevi gribu sev.
Iztēlojos tevi, garajiem matiem plīvojot, ar savu LTD basenīti rokās, cigareti lūpās, vējiem glāstot dievīgo augumu, tuksneša vidū uz skatuves, kur man nekad nebūs vieta... Un sevi - kā diena un nakts, kā maska un patiesība - tik dažādi mēs, bet tik ļoti vajadzīgi viens otram.
Varbūt.
Iekantēja Piesit kanti

Vējam vijole raud līdz...
7/2/11 04:24 pm
Tevi redzēt - sēdēt klusi tumšā stūrī un degošu skatienu pētīt tavas elpas ritmiskumu, Tu jūti, ka esmu šeit, bet Tu neredzi - nekad neesi redzējis mani, jo esam neredzami viens otram. Tu pavērs skatienu pret debesīm un klusi ko čuksti, es redzu, bet nedzirdu - mēs esam nedzirdami viens otram.
Es reiz iznākšu no tumsas.
Kam mums redzēt, kam mums dzirdēt, ja mēs jūtam viens otru.
Es pastiepšu roku, bet Tu spersi soli.
Iekantēja Piesit kanti

7/2/11 03:35 pm
Ietinos savos garajos matos un aizvēru acis, sapņaini iztēlojos kā eju pāri milzīgai pļavai, te zied rapši, te griķi, te arī rudzu vārpas rokas skrāpē, kā bērnībā, kad laika nesavaldīta padevos bezmērķīgos ceļojumos, mežu noslēpumainības reibināta, grāvju nātru sadzelta, brīva un viena, tāpat tagad - tikai sapņojot, tāpat brīva, bet ne viena - vientuļa gan, kā bērnībā, kad neviens mani nesauca mājās, kad pārnākot, mani soļi uz trepēm bija vienīgie, asaras neviens neredzēja un kliedzienus neviens nedzirdēja, mānīgi, ja Tev šķiet, ka bija miers - tas nekad nav bijis, bet es joprojām to ļoti vēlos, lai man nebūtu vairs jāskumst, paliekot vienai.
Iekantēja Piesit kanti

Idille
7/1/11 03:08 pm
Es varētu sēdēt savā klubkrēslā - skvēriņa vidū, kaila...
Sēdēt un neko nedomāt, neko negaidīt un neilgoties.
Skatīties televizora pelēkajā podziņā, nevis ekrāna vizualizācijās,
ietu garām cilvēki - daži smietos, daži paliktu vienaldzīgi, daži aizdomātos, tikai Tu viens apsēstos blakus zālē un padotos pelēkās podziņas valdzinājumam, Tu neko nejautātu un es neko neatbildētu...
Iekantēja Piesit kanti

Kas par dieniņu...
6/22/11 06:27 pm
Viss sākas ar to, ka es aizguļos, nu ok, nebija tik svarīgi būt laikā, bet tāpat - fakts paliek fakts.
Pirmā diena uzzinot sava vasaras darba pienākumus... Nebija jautri - nemaz, nemaz, būs grūti, bet ko darīs - piķīti vajag.
12.00 eju pēc dēla, lai uzzinātu viņa pirmās darbadienas dārziņā, sekas - audzīte saka, ka mazais uzvedās burvīgi, spēlējās un nemaz neraudāja - khe, khemmm! Es ar bēbīšiem spēlējos zem viņa grupiņas loga un ļoti labi dzirdēju, kā viņš neraud... Aizgāju, mans mazais burveklītis saraudājies, no kliegšanas aizsmacis nedaudz, sēž un tā kā apvainojies skatās uz mani - klāt nenāk - man protams sirds smaga, smaga - tik sasssodīti slikti sen neesmu jutusies...
Atnāku mājās un vienīgais ko gribas - aizmigt..
Pačuču nedaudz, ceļos augšā, jo kaut kur bērns raud - sauc mammīti pilnā rīklē - užas, stāvu, klausos, asaras acīs, pagāja apmēram 20 minūtes, mazais nerimstās, sāk jau aizsmakt no saukšanas - viss, pacietības mērs pilns - ja nu kas noticis ar mammīti - zvanu bērnu atbalsta centram, vienojamies, ka es zvanu policijai, viņa - apsardzei, sacīts darīts - protams policija, ne apsardze vēl labu laiku nebrauc, garām iet večiņa un sāk uz mazo taurēt - ej istabā, skaties TV! Kas vēl nebūs - tā jau neviens to mazo neatradīs, tā kā man nav ne jausmas kur tas mazais atrodas - HŪ - par laimi, kamēr tā tante dzina bērnu iekšā, uzradās pati mammīte...
Šī diena daudziem sanāca nelāga, dēļ šī atgadījuma, cilvēki, kas iet garām - šokā, bet lai kāds palīdzētu, vai ko pajautātu - protams - NEVIENS... Cik skumji. Lai vai kas ar jums atgadīsies - cik procenti iespējas, ka jūsu bērns kliedzot, sakliegs dzirdīgas ausis, kas pārbaudīs, vai ar jums viss ir kārtībā? - teikšu tā - no vidēji 100 cilvēkiem, kas to dzirdēs, labākajā gadījumā viens atsauksies un lai jums veicas tiktāl, ka tas viens neiedzen jūsu bērnu skatīties TV...
Iekantēja Piesit kanti

Mazumiņam
6/20/11 11:57 pm
Klusums, svēts klusums, tik harmonisks, ka sveces liesma dzirdama...
Tava elpa ciešā miedziņā mani midzina - svēts Tu man un svētā es Tev.
Dienas un naktis mums kopā vēl mūžību vadīt... Tu mans un es tava, savādāk nav iespējams... Tā tas zvaigznēs ierakstīts.
Šī mana klusā lūgšana.
Par tevi dēļiņ :)
Ģeniālais skaņdarbs: We Are The World
Iekantēja Piesit kanti

6/20/11 05:40 pm
Dvēsele aizdegas, acis sāk rasot
Lūpās vārds sastindzis...
Tā manī deg pieskāriens tavs
Ne lūgts tas, ne gaidīts...
Iekantēja Piesit kanti

Es
6/18/11 09:07 pm
Šodien esmu skaista - pat ļoti, nesaprotu kāpēc...
Rūpju vaibsti mani pametuši, āda kā par brīnumu, kā kolagēna injekcijām piebarota - tvirta, izskatās mākslīgi.
Acis gan - tās nodevējas...
labi, ka sirdi neredz.
Iekantēja Piesit kanti

Savas tumsas rēgs
6/18/11 07:16 pm
Tu ar mani esi jau sesto gadu - tieši tad es tevi izdomāju, pieradināju un publikai atrādīju divtūkstošdevītajā gadā. Visas krīzes pārciestas - neesmu vīlusies tevī, mierinājums mans, vai pienāks diena, kad atteikšos no tevis, lai izdzīvotu to pašu ar materiālu vīrieti? Vai es jebkad atteikšos no tevis? Vai pienāks diena, kad es tavu matērijas atspulgu ieraudzīšu sev blakus spogulī... Skūpstot, glāstot, vērojot... Un pat pēc sejas nomazgāšanas un acu mirkšķināšanas Tu nepazudīsi...
Iekantēja Piesit kanti

Tie, aiz sienas
6/18/11 07:02 pm
Vēroju.
Viņš un viņa ir aiz sienas - šķietami kopējas, bet patiesība katrs aiz savas.
Kliedz un kliedz, bet nedzird... Un par to brīnās, sienas aug un aug viņu starpā. Nāks cits un nostāsies viņai blakus - aiz kopējās sienas, gadi ies, šķietami kopējā siena sašķelsies un izveidosies katram sava - tā augs un augs, līdz kāds sapratīs - trieks kulaku sienā, apskaus viņu un nelaidīs vairs nekam nostāties starp viņiem, pirmkārt jau viņiem pašiem. Drosmīgais Viņš. Tādu es gribētu sev
Iekantēja Piesit kanti

sev...
6/18/11 05:52 pm
Viņš bija brīvs, bija un ir
Nepieradināms un neietekmējams
Mākslinieks, tā teikt
Nerēķinājās un neiedziļinājās
Bet tāds viņš bija, bija un būs
Iekantēja Piesit kanti

atkal...
6/18/11 05:42 pm
Sēdēt uz kraujas malas
Harmonijā ar sevi
Nolekt no tās
Lidojuma laikā redzēt tevi
Un nesajust vairs to, kas reiz izjusts
Krist un nenosisties
Krist un tikt noķertai
Īsi pirms piezemēšanās
Pret savu gribu
Atkal
Iekantēja Piesit kanti

Es
6/18/11 04:46 pm
Alice in Chains... Fantāziju rosinošie puiši...
Ieskanas, sakūda un norimst, atstājot neparastā skurbumā par ideāliem...
Un nedaudz smeldzošās saulrieta krāsas izjūtās, jo divu no viņiem vairs nav...
We die young! Tie man atgādina tevi... Satrauc un sāp, uzbudina un aizrauj un atkal sāpina. Un tad nāk HURTS - tumšie, eksotiskie, noslēpumainie - gribas ietīties viņu pasaulē un noslīkt emocijās, bet aizvien sirdī silti glabājot domas par tevi - mans bezmatērijas ideālais...
Iekantēja Piesit kanti

Kaimiņš
6/17/11 09:07 pm
Lai vai kāds būtu garastāvoklis, bet kaimiņa uzgrieztā, skaļā mūzika, mani patīkami nomierina... Man patīk, ja cilvēks prot priecāties, patīk, ja mīl labu mūziku. Patīk neiedomājamā vibrācija no basiem, klubkrēslā sēžot sajūta kā uz veļasmašīnas...
Lai dzīvo kaimiņš!
Iekantēja Piesit kanti

Šodiena
6/17/11 06:45 pm
īpašā, mana īpašā šodiena -
nekas tevī nav savādāks un nekas tevī nav neparasts
Bet tomēr Tu mana īpašā, jo vienīgā.
Ģeniālais skaņdarbs: Planet Hell
Iekantēja Piesit kanti

6/10/11 06:43 pm
Неволнуися я уже не плачую
Iekantēja Piesit kanti

6/9/11 07:39 pm
gribētu lai es spētu just... Mazāk.
gribētu, lai es brīžiem spētu nedomāt... Vispār.
gribētu, lai es spētu mīlēt... Visus.

Patiesībā vasara vienai ir mans visveltāk iztērētais laiks.
Savā situācijā nezinu ko es varu sev līdzēt. Nekas vairs nav tā, kā es biju radusi,
es gribu ietiepīgi stāvēt šeit un tagad un neiet tālāk,
bet viss mainās man apkārt, izskalojas drošie pamati,
sabrūk mana patiesības māja un zibeņi sper manos stabilitātes ozolos.
un tie, kam vajadzētu būt līdzās, šeit nav, nebūs.
Un es nezinu, vai saņēmu mājienus ar bomi, jeb joprojām izliekos tos nemanām.
Kā būt...?
Iekantēja Piesit kanti

6/9/11 06:59 pm
Iesmeldzas, izdeg, pārtrūkst - mana saikne ar realitāti...
Aizveru acis un kustos tā, kā man ķermenis to vēlas - lēni, kaislīgi, atslābinoši
- ļaujos mirkļa burvībai mūzikas ietekmē.
Esmu redzējusi cik skaisti ir, kad meitene apakšveļā dejo mūzikas pavadījumā, ar austiņām uz ausīm,
veikli, kā kaķīte, manevrējot starp laiski izmētātajām mantām... Skaisti! Tā es tagad jūtos - skaisti.
Iekantēja Piesit kanti

6/9/11 02:43 pm
Pirmoreiz šovasar uzvilku svārciņus - smagus džinsa svārciņus ar school girl faltītēm...
Bet vējš izdomāja mani samīļot un pacēla manus svārkus gaisā, nepatīkami lēnu noreaģēju uz situāciju un novērsu notikušo,
zem kepkas actiņas zibinādama, lai ieraudzītu potenciālo ieraudzītāju, konstatēju, ka varbūt neviens neredzēja, ja neskaita faktu, ka es atrados starp četrām piecstāvenēm un vēl divu deviņstāveņu redzamības lokā...
Kārtējo reizi pierādījās tas, cik jauki ir būt šikas apakšveļas īpašniecei :)
ak... nopirku garneles, satriecoši garšīgas :) Joprojām mutē tāda patīkami atsvaidzinoša saharīna garša...
Iekantēja Piesit kanti

6/9/11 12:19 am
Kļūstu slinka... Tikai 80 preses... Shame girl, shame - tā Tu nevienam nepatiksi...
Ak jā.. Tu taču nevienam tāpat viņu nerādi...
Nu beidz attaisnoties! :D
Iekantēja Piesit kanti

6/8/11 06:19 pm
..pārlasīju savu dieneni un uzgāju fifīgu drukas kļūdiņu - "pormo tikšanos", jā... Izlasīju un smadzenes jau automātiski, kā T9 (telefonos) sameklēja atbilstošo vārdu, protams tas bija "porno", sēžu un domāju - par savu porno tikšanos, kuras protams nebija, varbūt tāpec, ka puisi atbaidīja mana porno tikšanās, nezinu, paskaidrojumus neprasīja - ļoti kautrīgs laikam :D
Iekantēja Piesit kanti

6/8/11 05:12 pm
Bet vispār man šodien gribas /PUĶĪTES/ visus, nu gandrīz visus - bet par 100% tos, kas nespēj izanalizēt situācijas, /PUĶĪTES/ nu cik grūti ir saprast, ka esmu visur tikai un vienīgi kopā ar savu mazumiņu, nu kur var būt tāda /PUĶĪTES/ un aicināt uz nakts pastaigām.
Riebjas, ja cilvēki /PUĶĪTES/ nepadomā pie viselementārākajām lietām - velobrauciens - /PUĶĪTES/ kāds velobrauciens! Tikšanās šajā karstumā - /PUĶĪTES/ - /PUĶĪTES/, Tu savu bērnu stieptu laukā šādā laikā? - /PUĶĪTES/! Domā, ka Tu tagad esi tas vienīgais, īpašais /PUĶĪTES/, kura dēļ es pametīšu visu un skriešu, neatskatoties, pie tevis? - HĀ HĀ /PUĶĪTES/:D
/PUĶĪTES/. Un tā egoistiskā pārprašana - /PUĶĪTES/.
Ir tik daudz feini puikas - nu taču beidzot sāciet domāt... Un ne tikai par sevi, bet par pārējiem arī - tas nav grūti.
Iekantēja Piesit kanti

6/8/11 05:02 pm
Tu man ļauj sevi ienīst un es to tik ļoti tevī mīlu.
Iekantēja Piesit kanti

6/7/11 07:13 pm
šodien pa taku nākam mājās - cītīgi skatos kur kāpjam, pēkšņi es skatos - pāri dēla kājai, starp manējām aizvijas viena nobijusies melnīte - čūskas izskatā. Līdz ceļam vēl metri 20, paiet vairs nevar - kājas ļogās aiz bailēm - vairs mežs tiešām mani neredzēs - jau ceturtā čūskiņa šogad...
Iekantēja Piesit kanti

6/7/11 07:07 pm
When I die will I keep on living for you?
Iekantēja Piesit kanti

6/7/11 06:50 pm
Paņēmu Amoriņu, multiaugļu sulu un atnācu mājās. Noliku plauktiņā...
Atceros, kā dažas reizes barčikā pasūtu 25gramus vermutu un pārējo sulu - ne viens vien man ir pārjautājis: - Bet varbūt tīru sulu? - Tāpat nejutīs, bet man jau nevajag lai justu, man vajag morālajam aspektam. Nu labi, tas bija daudz, daudz gadus atpakaļ, bet tāpat nekas nav mainījies - tik barčikos vairs neesmu vispār. Būs rez jāizskaita cik tad kopumā man ir izdevies dzīves laikā mazgrādīgos alkoveidīgos padzerties - jā, tas ir izskaitāmi un es lepojos par to :)
Jautājumzīmes štampogu manī atstāj paskaidrojumi - drosmei, vai jautrībai - vai nu esi drosmīgs un jautrs, vai nu nē, kāpēc pierauties ķēmā un pēc tam sarkt un bālēt par veikumiem?
Lekcijas beigas :D
Iekantēja Piesit kanti

6/7/11 03:04 pm
Es mu TĀ no gu ru si, ka nespēju pat acis aizvērt...
Iekantēja Piesit kanti

6/7/11 12:53 am
Maigums man nav svešs - vēl iepriekšējā dzīvē es mēdzu stigāt caur sienām.
Es pratu stāvēt virsotnē un vējot cauri alām.
Līdz nesatiku tevi, kas mani noķēra aptvēra un paturēja...
Un tieši tad, es zaudēju spēju just maigumu.
un tas bija vēl iepriekšējā dzīvē.
Šajā es tevi atradu, lai Tu atdod man maigumu, ko atņēmi, bet Tu atņēmi arī manu mīlētspēju.
Iekantēja Piesit kanti

6/6/11 12:02 pm
Rīts sākās ideāli - piedienīgas bērnu filmas vietā es nokačāju pornuhu.
Apbruņojos ar izsmidzinātāju un man ir labi.
Ģēlas vedās un izdodās.
Iekantēja Piesit kanti

6/5/11 12:28 am
Godsmack - I Fucking Hate You
Poisonblack - Rush
Alice In Chains - We Die Young
Audioslave - Show Me How To Live
Beseech - Innerlane un Between The Lines
Blutengel - I'm Dying Alone un Suicide
Guns'n'Roses - Live And Let Die
Hurts - Illuminated
Jonas Brothers - Paranoid
Marylin Manson - Nobodies
Metallica - The Unforgiven II un Turn The Page
Nightwish - Planet Hell un High Hopes un Amaranth un Bye Bye Beautiful
No Mercy - When I Die
Radiohead - Creep
Rammstein - Resident Evil un Sonne un Mutter un Warcraft
Robbie Wiliams - She's Madonna
Shania Twain - From This Moment On
Sirenia - The Other Side un The Path To Decay un One By one
Slot - 2 voini
Collide - Son And The Preacher Man
The Storm - Drops in the Ocean
Therion - Son Of The Staves Of Time un Sitra Ahra
Arija - Ulica roz un Bespechnij Angel
My Chemical Romance - I Don' t Love You
Annie Lenox - Why un No More I Love You's
Iekantēja Piesit kanti

6/5/11 12:21 am
Man patīk ģitāristu rokas. Patīk, ja dzīpslas izspiežas un vēnas saspringst, es ģitāristu atpazīšu - jebkur, pēc rokām.
Tu nespēlē jau trīs gadus, bet tavas rokas joprojām dveš to pasakaino maģiju.
Bet tāpat - nekad rokas vīrietim neizkatās tik satriecoši uzbudinoši kā tad, kad tās uzliktas uz sievietes gurniem ar noteiktu mērķi - pievilkt tuvāk, tuvāk, lai būtu labāk un labāk. JEA!
Iekantēja Piesit kanti

6/5/11 12:00 am
...and I miss you, iededzināts vārds, kā es atceros to dienu, kad adatas ierakstīja šos vārdus manā miesā, kā ar nazi - asu, asu tie tika papildināti, tad atkal ar adatu, tad atkal ar nokaitētu nazi - atstājot dziļas rētas... Es sen nebiju domājusi par to, kā sāpēja, nē, ne fiziski, sāpēja morāli. Varbūt ar šo es ierakstīju sevī šīs savas ilgas... Tagad paskatos uz vietu, kur reiz bija tetovējums un man jau divus gadus vairs nesāp atmiņas, bet uzraksts gan liecina par to, ka es vairs tik zemu nekritīšu, tik smagi man vairs nebūs.
I miss you.
Ģeniālais skaņdarbs: Therion - Pandemonic Outbreak
Iekantēja Piesit kanti

6/4/11 09:09 pm
Viņa... Es tikko lasīju viņu un nespēju izlasīt - tik dziļa viņa ir, šķiet nes manas sāpes uz saviem pleciem - mirst un atdzimst manī un es viņā. Bet mums jāiet tālāk, atpakaļ ceļš pārāk sarežģīts un neiespējams... Es ceru, ka reiz ieejot tevī es neredzēšu tavas asiņojošās brūces, Tu ienākot manī neredzēsi manas nepanesamās ilgas.
Un ja nu tomēr, ja nu tomēr, tad ņemšu tevi pie rokas un ievilkšu ziedošā pļavā dziedēt un aizmirst, jo reiz taču mums jāstāj....noasiņot, jāstāj, pietiek, nāc, celies Amarath! Un man pietiks spēka, lai iznestu tevi, ja Tu nespēsi paiet.
Es tikai gribēju, lai Tu zini...
Iekantēja Piesit kanti

6/4/11 09:00 pm
...Tu mani saraudināji - vīrs, kas dzimis Latvijā, sāpju paradīzē.
Bet saraudināji, lai man vieglāk - cilvēcība manī nav zudusi, kā iepriekš, kad asaru vietā es smējos - neprasme izpaust jūtas, dēļ pastāvīgas noslēgtības - tā saka māte Psihoterapija. Un neko Tu neizdarīji - vīrs, kas dzimis Latvijā, Tu vienkārši esi - viens pret vienu pats ar sevi cīnoties. Dzimis Latvijā.
Iekantēja Piesit kanti

6/4/11 08:50 pm
Vēroju kā Tu kaisi smiltis vējā, tās kā ilgas iztek caur pirkstu starpām - nesaskaitāmas, nesavācamas.
Vējš tās draiski apvij virpulī ap tevi un aiznes tālēs un Tu jau sniedzies pēc citām...
Mums garām lēnām aizsijājas kāds vientuļnieks un vēro kā Tu bārsti smiltis, un šoreiz tās nav manas ilgas, bet viņa cerības - nesaskaitāmas un nesavācamas...
Iekantēja Piesit kanti

6/4/11 11:59 am
Viņas prioritātes.
Viņa gatavo vakariņas.
Karsta eļļa uzšķīst uz viņas trauslajām rokām.
Viņa turpina apgriezt pankūkas, kā nekas nebūtu bijis.
Kad visas pankūkas apgrieztas, viņa ar nelielu sāpju grimasi, apmazgā brūci, uz kuras uzmetusies nejauka čūla.
Pasniedz vakariņas.
Nomazgā traukus.
Apturiet viņu.
Iekantēja Piesit kanti

6/4/11 02:30 am
gribētu būt apakšveļas modele, bet cik zinu, uz dēļiem apakšveļu nevelk.
šis laikam ir viens no drausmīgākajiem jokiem, ko es esmu par sevi izdomājusi...
Labunakti mani ideālie, lai jums naktī rokas nocērt un mēles izrauj :D
Iekantēja Piesit kanti

Tumsā Gaismā