mja
man arī mājieni nereti paslīd garām. un kad pielec tad, protams, sen par vēlu.

Man tāda aizdoma, ka šis būs mans pirmais gadījums, zini kā ir, kad negribas neko jaunu, tik vien kā atgriezties vecajā labajā mājiņā ar tekošo jumtu un sirsniņmājiņu ārpusē, bet to jau sen nopircis kāds ietekmīgāks un tevi no placīša izmetis, mājiņas vietā norobežota, apsargāta pils... A Tu vēl cerībā klejo un klejo apkārt tam, kas reiz bijis pils vietā un nespēj atteikties no tā, kas reiz tur piedzīvots.
Neciešu nestabilitāti.
Ja tev tas notiek nereti, tad es negribu domāt kas vēl ir palicis tevī, cik viegli ir uzdrošināties pēc piedzīvotā... Lai gan katram jau mums tā laža savādāk izdzīvojās :)

kaut kas jau laikam ir palicis. vai arī nācis klāt, lai arī par pieredzi to īsti nosaukt nevar.

Stulbi ir, ja nesaproti ko īsti darīt, sēžu un štukoju un tālāk par virvi un ziepēm neštukojas...

varu ieteikt - taisi ēst. auksto zupu.

Nevaru, visi ingredienti izpirkti :D
uztaisīju griķus ar visu ko.
uz mirkli palika labāk un tas mirklis ir beidzies :)