- 6/4/11 09:09 pm
-
Viņa... Es tikko lasīju viņu un nespēju izlasīt - tik dziļa viņa ir, šķiet nes manas sāpes uz saviem pleciem - mirst un atdzimst manī un es viņā. Bet mums jāiet tālāk, atpakaļ ceļš pārāk sarežģīts un neiespējams... Es ceru, ka reiz ieejot tevī es neredzēšu tavas asiņojošās brūces, Tu ienākot manī neredzēsi manas nepanesamās ilgas.
Un ja nu tomēr, ja nu tomēr, tad ņemšu tevi pie rokas un ievilkšu ziedošā pļavā dziedēt un aizmirst, jo reiz taču mums jāstāj....noasiņot, jāstāj, pietiek, nāc, celies Amarath! Un man pietiks spēka, lai iznestu tevi, ja Tu nespēsi paiet.
Es tikai gribēju, lai Tu zini...