- 6/4/11 08:50 pm
- Vēroju kā Tu kaisi smiltis vējā, tās kā ilgas iztek caur pirkstu starpām - nesaskaitāmas, nesavācamas.
Vējš tās draiski apvij virpulī ap tevi un aiznes tālēs un Tu jau sniedzies pēc citām...
Mums garām lēnām aizsijājas kāds vientuļnieks un vēro kā Tu bārsti smiltis, un šoreiz tās nav manas ilgas, bet viņa cerības - nesaskaitāmas un nesavācamas... - IekantējaPiesit kanti